Boriss Sočenovs

Boriss Sočenovs (1916. g. 22. aprīlī, Krievijas impērijā – 1996. g. 27. decembrī, Rīgā, Latvijas Republikā) – tālbraucējs kapteinis, ekonomisko zinātņu kandidāts.

Boriss Sočenovs ir dzimis 1916. gada 22. aprīlī Brjanskā. Tēvs – Vasilijs Sočenovs (1887–1934) strādājis par meistaru Brjanskas mašīnbūves rūpnīcā. Māte – Marija Sočenova (dzim. Rjabičeva; 1884–1959) veltījusi sevi ģimenei, izaudzinājusi trīs dēlus.

Boriss bija jaunākais ģimenē. Viņa darba gaitas sākās 1931. gadā, kad jauneklis iestājies fabrikas un rūpnīcas skolā. 1934. gadā Boriss Sočenovs – Jūras kara skolas kursants; 1936. gadā - Ļeņingradas Ūdenstransporta institūta students.

1941. gadā, karam ar nacistisko Vāciju sākoties, Boriss Sočenovs kā praktikants atradies uz kāda no kuģiem Somu līcī, netālu no Tallinas. Šo kuģi apšaudījusi vācu aviācija un tas nogrimis. Brīnumainā kārtā Borisam izdevās izdzīvot, 12 stundas noturoties uz ūdens.

1942. gada 5. janvārī, blokādes laikā atrodoties Ļeņingradā (patlaban – Sanktpēterburga), Boriss Sočenovs ieguvis inženiera-kuģu vadītāja diplomu. Pēc kāda laika pa Lādogas ezera ledu viņam izdevās izrauties no nacistu bloķētās pilsētas. 1942. gada martā viņš tika uzņemts par 3. stūrmani uz tvaikoņa “Aldan” Ziemeļu Jūras kuģniecībā Murmanskā.

Boriss Sočenovs piedalījies pārvadājumos pēc Lendlīzes programmas, saskaņā ar kuru Amerikas Savienotās Valstis piegādāja saviem sabiedrotajiem Otrajā pasaules karā, to skaitā arī Padomju Savienībai, kaujas munīcijas krājumus, tehniku, pārtiku utt.

1944. gada janvārī B. Sočenovs tika pārcelts uz Tālo Austrumu Jūras kuģniecību. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņš saņēmis norīkojumu uz Rīgu, kur 1948. gadā ieguva tālbraucēja kapteiņa diplomu.

Kara laikā ģimenes māju Brjanskā nodedzinājuši nacisti. Vecākais brālis Aleksejs kritis kaujā pie Narvas 1944. gadā. Vidējais brālis – Vladimirs dienējis Kara flotē Tālajos Austrumos. Tāpēc Boriss paņēmis māti pie sevis uz Rīgu.

Kopš jaunības dienām Boriss Sočenovs nodarbojies ar sportu, konkrēti, ar boksu. Un arī dzīvodams Rīgā, viņš neatstāja savu aizraušanos ar boksu. Piemēram, 1949. gadā tika fiksētas 47 viņa uzvaras 59 cīņās. 1952. gadā viņš kļuvis par sporta biedrības “Darba rezerves” čempionu pussmagajā svarā.

1950. gados viņš dažus gadus dzīvojis un strādājis Maskavā, jo viņa dzīvesbiedre Lidija strādājusi pie zinātņu kandidāta disertācijas sagatavošanas.

1960. gadu sākumā B. Sočenovs bija mācību burinieka “Kapella” kapteinis. Šis kuģis tika nodots Rīgas Jūrskolas rīcībā, lai apmācītu topošos jūrniekus.

Līdz 1962. gadam tālbraucējs kapteinis Sočenovs strādājis Latvijas Jūras kuģniecības sistēmā.

1963. gadā Maskavā Boriss Sočenovs aizstāvējis disertāciju ekonomikas zinātņu kandidāta zinātniskā grāda iegūšanai. Disertācijas tēma: “Ūdenstransporta ekonomika un ekspluatācija”. Pēc tam - no 1963. līdz 1968. gadam viņš strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā. No 1968. līdz 1975. gadam viņš pasniedzis ekonomiku Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā.

1975.-1980. gadā Borisa Sočenova pēdējā darbavieta bija vecākā zinātniskā līdzstrādnieka amats Jūras ģeoloģijas ZPI.

Boriss Sočenovs bijis neparasti plašas dvēseles cilvēks, romantiķis, ideālists, enciklopēdiski izglītots, lielisks stāstnieks, ģitārists, apveltīts ar apbrīnojamu humora izjūtu un ļoti laipns un šarmants vīrietis. Tāds viņš arī paliks gaišā piemiņā visiem tiem, kuri viņu pazinuši.

Boriss Sočenovs ir miris 1996. gada 27. decembrī Rīgā.

Ģimene:

1952. gadā Boriss Sočenovs apprecējās ar Lidiju Semjonovu – Rīgas Politehniskā institūta pasniedzēju.

Bērni:

Dēls – Aleksandrs Sočenovs (1941–2002);

Meita – Irina Sočenova (1953–2020) – inženiere konstruktore;

Meita – Jūlija (1963. g.) – ārste ginekoloģe.

Irina Sočenova, Borisa Sočenova meita