Ādolfs Skokovskis

Ādolfs Skokovskis (1931. g. 9. februārī Veļikije Lukos, Rietumu apgabas, Krievijas PFSR / patlaban Pleskavas apgabals, KF – 2018. g. 22. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā)  – krievu valodas un literatūras skolotājs. No 1962. līdz 1975. gadam – Rīgas 48. vidusskolas direktors; no 1975. gada  – Rīgas 78. vidusskolas direktors (no 1989. līdz 1998. gadam – Rīgas 2. tehniskais licejs; no 1998. līdz 2001. gadam – Rīgas pilsētas ģimnāzija “Anniņmuiža”; no 2001. gada un līdz 2007. gadam – Rīgas vidusskolas “Anniņmuiža”) direktors.

Ādolfs Skokovskis ir dzimis ierēdņu ģimenē. Otrā pasaules kara laikā viņa tēvu Boļeslavu Skokovski kopā ar visu ģimeni nacisti bija nolēmuši nosūtīt spaidu darbos uz Vāciju. Taču, kad ešelons, kurā uz Vāciju tika vesta Skokovsku ģimene, bija apstājies Rēzeknes stacijā, viņiem izdevās bēgt. Pēc kara beigām Skokovsku ģimene apmetās uz dzīvi Rēzeknē.

1954. gadā Ādolfs Skokovskis absolvējis Rēzeknes Pedagoģijas skolu, pēc tam – Daugavpils Pedagoģijas institūtu un beidzis Maskavas Poligrāfijas institūta divus kursus.

Ādolfs Skokovskis strādājis par krievu valodas un literatūras pasniedzēju, par Rīgas 3. vidusskolas direktora vietnieku, tad – par Latvijas PSR Izglītības ministrijas inspektoru un Rīgas pilsētas Tautas izglītības nodaļas vadītāja vietnieku.

Taču par Ādolfa Skokovska īstenajiem gara bērniem bijušas viņa skolas: Rīgas 48. un Rīgas 78. vidusskola. No 1962. gada viņš sāka strādāt par Rīgas 48. vidusskolas direktoru. 1975. gadā viņš tika iecelts par Rīgas 78. vidusskolas direktoru.

Ādolfs Skokovskis vienmēr meklējis kaut ko jaunu mācību un audzināšanas darba saturā, viņa vadībā pedagogu kolektīvs strādājis, risinot tikumiskās audzināšanas problēmas, attīstot daiļliteratūras lasīšanu ģimenē; meklējis ceļus savstarpējai mijiedarbībai ar augstākajām mācību iestādēm. Tādēļ vidusskola dažas reizes bija mainījusi savu nosaukumu: Rīgas 78. universitātes vidusskola PSRS Pedagoģijas Zinātņu akadēmijas paspārnē, tad – Rīgas 2. tehniskais licejs, Rīgas pilsētas ģimnāzija “Anniņmuiža” un visbeidzot - Rīgas vidusskola “Anniņmuiža”. Ilgus gadus strādājot par šīs vidusskolas direktoru, Ādolfs Skokovskis turpinājs pasniegt krievu valodu un literatūru.

Ādolfs Skokovskis izcēlās ar savu enerģiskumu un uzstājīgumu, mērķtiecību un darbīgumu, viņam piemitušas plaša erudīcija un augsta profesionalitāte. Pedagogs un direktors pratis atrast vissarežģītāko jautājumu risinājumu. Vienmēr viņam izdevās aizraut cilvēkus, saliedēt kolektīvu un padarīt kolēģus par saviem domubiedriem. Pateicoties viņa centieniem, Rīgas vidusskola “Anniņmuiža” kļuva par otrajām mājām tās skolēniem. “Daiļrade, Fantāzija, Mīlestība”- šie vārdi arī patlaban ir rakstīti skolas karogā.

Ādolfs Skokovskis – Skolotājs un Vadītājs ar lielo burtu, caur kura sirdi un dvēseli pārnestā nozīmē bija izgājuši tūkstoši pedagogu un absolventu – tāds viņš arī palicis kolēģu, audzēkņu un draugu gaišajā piemiņā... Vidusskolā viņam izdevās radīt radošu atmosfēru, kas veicinājusi to, ka pēc kāda laika šī mācību iestāde  iemantojusi vispārēju atzinību un cieņu. Tautā to tā arī sauca - par “Skokovska skolu”.

Skokovskis bijis prasīgs direktors, viņš rūpīgi atlasījis pedagogu personālu, kolektīvā ģenerējis radošu atmosfēru, pastāvīgi interesējies par jauninājumiem pedagoģijas nozarē. Vidusskolas labākie absolventi arī patlaban atceras konkursus un diskusijas, kas tika rīkotas šajā mācību iestādē. Skokovska vadībā vidusskola tapusi par vienu no labākajām Rīgas krievu vidējām mācību iestādēm, tā labi sagatavojusi eksakto zinību jomā.

Ādolfs Skokovskis ir līdzautors daudzām mācību grāmatām, mācību metodiskajiem līdzekļiem un rakstiem par krievu valodas un literatūras pasniegšanu latviešu skolā:

Infantjevs B., Skokovskis A. Augstāku līmeni krievu valodas mācīšanai // Skolotāju Avīze. – 1958.;

Инфантьев Б., Скоковский А., Францман Е. Книга для чтения. В VIII классах с латышским языком обучения. – Рига: Латгосиздат, 1958 – 1961. – 220 lpp.;

Infantjevs B., Skokovskis A. Metodisku norādījumu vietā dezorientēšana // Skolotāju Avīze. – 1958. – 17.oktobris. (Rec. par Краснов В. Изучение имени существительного в V классе латышской школы // Rīgas Pedagoģiskā institūta raksti – Nr.8.);

Infantjevs B., Skokovskis A. Tā strādāt nedrīkst [par krievu valodas mācīšanu Saldus rajona skolā] // Skolotāju Avīze. – 1959. – 18.decembris;

Инфантьев Б., Полешко-Полесский О., Свирский В, Скоковский А. Русская литература. Учебник – хрестоматия для XI классов с латышским языком обучения. – Рига: Латгосиздат, 1961, 1962. – 283 lpp., 1964. – 278 lpp.

Pēc izglītības būdams filologs un cilvēks ar prāvu pedagoģiskā darba pieredzi, Ādolfs Skokovskis tika apbalvots ar daudziem apbalvojumiem un Goda rakstiem. 1981. gadā Skokovskim tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukums, viņš tika apbalvots ar krūšu nozīmēm: “Latvijas PSR tautas izglītības teicamnieks” un “PSRS tautas izglītības teicamnieks”; daudzkārt apbalvots ar Latvijas PSR Izglītības ministrijas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstiem. 2007. gadā Ā. Skokovskim tika pasniegts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas augstais apbalvojums -  sv. svētmocekļa Rīgas Jāņa I pakāpes medaļa,

Savas pedagoģiskās darbības pēdējo gadu laikā Ādolfs Skokovskis daudz slimojis un 2007. gadā aizgājis pensijā.

Ādolfs Skokovskis ir miris 2018. gada 22. jūlijā Rīgā. Apbedīts «Lāčupes» kapos.

Viņš bijis un palicis par Skolotāju, Vadītāju ar lielo burtu, un tā ir galvenā viņa dzīves komponente un darbības vadmotīvs.

Irina Povedjonoka, 

Rīgas vidusskolas “Anniņmuiža” skolotāja