Mihails Tarejevs

Mihails Tarejevs (1867. g. 7. novembrī Rjazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1934. g. 4. jūnijā Maskavā, Krievijas PFSR) – izcils domātājs, krievu reliģiskais filozofs, teologs, rakstnieks, Maskavas Garīgās akadēmijas profesors.

Mihails Tarejevs ir dzimis Krievijas impērijas Rjazaņas guberņas Mihailovas apriņķī. Viņa tēvs – pareizticīgais priesteris Mihails Tarejevs. 1891. gadā M. Tarejevs-jaunākais absolvējis Maskavas Garīgo akadēmiju un tika atstāts šajā akadēmijā kā profesora stipendiāts.

1892. gadā Mihails Tarejevs aizstāvējis teoloģijas maģistra disertāciju tēmā: “Dievcilvēka kārdināšana kā visas Kristus zemes dzīves vienots izpirkuma varoņdarbs saistībā ar pirmskristīgo reliģiju un kristīgās Baznīcas vēsturi”/ «Искушение Богочеловека как единый искупительный подвиг всей земной жизни Христа в связи с историей дохристианских религий и христианской Церкви».

Pēc disertācijas aizstāvēšanas viņš pasniedzis Pleskavas Garīgajā seminārā.

No 1899. līdz 1902. gadam filozofs un teologs Mihails Tarejevs bija pasniedzis latīņu valodu Rīgas Pareizticīgo Garīgajā seminārā.

No 1902. līdz 1918. gadam viņš ieņēmis profesora akadēmisko amatu Maskavas Garīgās akadēmijas Tikumības teoloģijas katedrā.

1903. gadā M. Tarejevs uzrakstījis doktora disertāciju tēmā: “Evaņģēlija stāsta filozofija. Jēzus Kristus dzīve – Dieva slava”/ «Философия евангельской истории. Жизнь Иисуса Христа – слава Божия» – un kā reflektants iesniedzis pieteikumu par disertācijas aizstāvēšanu. Diemžēl viņam nācās desmit gadus gaidīt tās apstirināšanu.

1917.–1918. gadā Mihails Tarejevs bijis Maskavas Garīgās akadēmijas ikmēneša žurnāla “Teoloģijas Vēstnesis”/ «Богословский вестник» redaktors. Pirms viņa šo amatu bija ieņēmis izcilais krievu teologs un filozofs Pāvels Florenskis.   

Mihails Tarejevs līdz ar tādiem slaveniem filozofiem, kā Vladimirs Solovjovs, Sergejs Bulgakovs, Pāvels Florenskis, Nikolajs Loskis, Ivans Iļjins, ir viens no krievu reliģiskās filozofijas pārstāvjiem. Filozofs ir atstājis nozīmīgu radošo mantojumu.

Mihaila Tarejeva teoloģiski-filozofisko darbu vidū būtu jāmin šādi:

Dzīves mērķis un jēga / Цель и смысл жизни. Мaskava, 1901. gads;

Patiesība un simboli gara jomā / Истина и символы в области духа. Sergijeva Posāda, 1905. gads;

Sociālisma tikumiska traģēdija / Нравственная трагедия социализма. Sergijeva Posāda, 1907. gads;

Kristietības pamati / Основы христианства (5 sējumos). Sergijeva Posāda, 1908.-1910. gads;

No ētikas vēstures. Sociālisms. (Tikumība un saimniecība) / Из истории этики. Социализм. (Нравственность и хозяйство). Sergijeva Posāda, 1913. gads;

Dzīves filozofija / Философия жизни (1891-1916). Sergijeva Posāda, 1916. gads;

Kristīgā filozofija / Христианская философия. Мaskava, 1917. gads; u.c.

Savos teoloģiski-filozofiskajos darbos viņš ir nojautis daudzas Bībeles eksistenciālā skaidrojuma tendences un aizsteidzies priekšā šādu tendenču piekritējiem, kā arī Kārļa Barta agrīnajai teoloģijai. M. Tarejevs visai remdeni izturējies pret Baznīcas tēvu mantojumu, jo uzskatīja, ka nepastāv vienota Baznīcas tēvu mācība, bet pastāv vienīgi atsevišķas teoloģiskas sistēmas un viedokļi, kas tiek atlasītas un traktētas visnotaļ patvaļīgi. Teologs ir uzstājies par laju aktīvu darbību baznīcas draudžu dzīves norisēs.

Pēc laikabiedru atmiņām, Mihails Tarejevs bijis dziļi reliģiozs cilvēks. Tomēr pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma viņš nebija emigrējis no Padomju Krievijas, bet tā arī dzīvojis tur līdz pat savai nāvei 1934. gada 4. jūnijā. Viņš pasniedzis filozofiju un politekonomiju dažādās Maskavas mācību iestādēs.

Mihaila Tarejeva dēli un mazmeita vēlāk arī kļuvuši par pazīstamiem zinātniekiem:

Vecākais dēls – Vladimirs Tarejevs – tehnisko zinātņu doktors, profesors, vadījis Maskavas Elektromehāniskā transporta inženieru institūta Siltumtehnikas katedru.

Vidējais dēls – Jevgeņijs Tarejevs (1895–1986) – terapeits, medicīnas ziņātnu doktors, viens no nefroloģijas, hepatoloģijas, reimatoloģijas un parazitoloģijas pamatlicējiem Padomju Savienībā; PSRS Medicīnas akadēmijas akadēmiķis, Staļina, Ļeņina un PSRS Valsts prēmiju laureāts.

Jaunākais dēls – Boriss Tarejevs (1906–1998) – krievu zinātnieks elektrotehnisko materiālu jomā, tehnisko zinātņu doktors, profesors, strādājis dažādos ZPI un augstskolās.

Mazmeita – Irina Tarejeva (1931–2001) – nefroloģe un terapeite, Krievijas Medicīnas akadēmijas korespondētājlocekle, I.M. Sečenova Maskavas Medicīnas akadēmijas Nefroloģijas katedras vadītāja.

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Tekstu papildinājusi tulkotāja Irēna Ase, izmantojot Interneta vietnēs ievietotos materiālus.