Georgijs Samsonovs
Georgijs Samsonovs (1930. g. 17. jūnijā, Vozdviženskas ciemā, KSFSR Rietumu apgabalā) – Latvijas Jūras kuģniecības tālbraucējs kapteinis.
1947. gadā pabeidzis Zapadnodvinskas (Rietumdvinskas) vidusskolu, Georgijs devās uz Rīgu, iestājās Rīgas jūrskolā un sāka mācīties Kuģu vadītāju nodaļā.
Pēc jūrskolas beigšanas 1952. gadā G. Samsonovu nosūtīja darbā uz kuģa “Anrī Barbiss”, kur viņš izauga no trešā līdz otrajam kapteiņa palīgam kravas pārvadāšanas jautājumos. Kuģim nācās doties visdažādākos reisos. Divos braucienos no Ļeņingradas uz Londonu tika pārvadāta īpaša krava, kas bija paredzēta Maskavas bankai Lielbritānijas galvaspilsētā: katrā šajā braucienā kuģī pārvadāja 11 tonnas zelta, 25 kilogrami smagie iepakojumi tika iekrauti otrajā tilpnē virs pārējās kravas, šo noslēpumu zināja tikai kuģa kapteinis un viņa otrais palīgs. Uz šī kuģa G. Samsonovs strādāja četrus gadus, pēc tam viņš pārgāja darbā uz tvaikoņa “Ekimčan”; kapteiņa vecākā palīga amatā viņš strādāja uz tvaikoņa “Čausi”, pēc tam – uz tvaikoņa “Brīvība”, šo reisu galapunkti bija dažādi: Brēmene, Amsterdama, Roterdama, Londona, Halla…
1958. gadā G. Samsonovs saņēma tālbraucēja kapteiņa diplomu darbam. 1961.–1962. gadā kapteinis G. Samsonovs komandēja tvaikoņa “Kašira”, vēlāk (1962.–1963.) – motorkuģa “Tīnūži” ekipāžu. Kopš 1963. līdz 1978. gadam, gandrīz 15 gadu garumā, ar nelieliem pārtraukumiem vadīja tvaikoņa “Kotlasa” apkalpi; 1966. gadā vadīja tvaikoņa “Sivašs” un 1975. gadā motorkuģa “Vasja Stabrovskis” apkalpi.
1976. gadā G. Samsonovs pabeidza Kaļiņingradas Zivju rūpniecības institūta Kuģu vadīšanas fakultāti. 1977.–1985. gadā ar pārtraukumiem bija motorkuģa “Inženieris Kreilis”, kā arī motorkuģu “Inženieris Suhorukovs” (1979) un “Inženieris Ņečiporenko” (1982) kapteinis.
Strādādams Latvijas Jūras kuģniecībā, G. Samsonovs rūpējās par viņam uzticētajiem cilvēkiem, centās izprast jūrnieku problēmas un palīdzēja tās atrisināt. Viņš strādāja kuģniecībā vairākas desmitgades, bet no 1985. līdz 1999. gadam bija kapteinis-darbaudzinātājs, Latvijas Jūras kuģniecības navigācijas dienestā, tas ir, bija “kapteiņu kapteinis” – devās kontrolreisos uz savas grupas kuģiem. Kad praksē tika ieviestas datorprogrammas, G. Samsonovs mācīja kapteiņus un stūrmaņus, kā tās izmantot darbā, un pārbaudīja apmācāmo zināšanas ar trenažieriem.
G. Samsonovs popularizēja jūrnieka profesiju, Latvijas Kuģniecības flotes vēsturi, kapteiņu likteņus. Viņa stāstītie notikumi un pieredzētais ne vienreizvien ticis publicēts laikraksta “Vesti segodņa” lappusēs.
Vladimirs Novikovs
Informācijas avoti:
Latvijas jūrniecības vēsture, 1950–2000: enciklopēdija / Энциклопедия мореходства Латвии, 1950–2000. – Rīga: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 2003.
Žurnāls “Jūrniеku Vēstnesis” / Вестник моряка.