Valērijs Markovs
Valērijs Markovs (1924. g. 4. novembrī Vologdas guberņaā Kadņikovas pilsētā, Krievijas PFSR – 2006. g. 12. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – filozofs (Dr. habil. phil.), emeritus profesors, atvaļināts pulkvedis.
Kopš 17 gadu vecuma – no 1942. gada 15. augusta – Valērijs Markovs ir dienējis armijā, piedalījies Otrajā pasaules karā un ticis smagi ievainots. 1946. gadā viņš pabeidzis mācības lidotāju novērotāju Aviācijas skolā; 1954. gadā absolvējis Ļeņingradas Valsts universitētes Filozofijas fakultāti (šeit viņš studējis neklātienē, turpinot dienestu armijā).
No 1959. gada Valērijs Markovs pasniedzis filozofiju Rīgas Augstākajā artilērijas inženieru skolā, no 1977. gada (pēc iepriekšminētās skolas reorganizācijas) – pasniedzis maršala S. Birjuzova Rīgas Augstākajā militāri politiskajā skolā.
1964. gadā V. Markovs aizstāvējis disertāciju un ieguvis filozofijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu.
1979. gadā V. Markovs atstājis dienestu armijā un sācis strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Filozofijas vēstures sektorā. 1981. gadā uz šā institūta Filozofijas un tieslietu nodaļas pamata ticis izveidots Filozofijas un tieslietu institūts. 1991. gadā minētais institūts ticis pārveidots par Filozofijas un socioloģijas institūtu, un 1998. gadā tas ticis integrēts Latvijas Universitātes sastāvā.
1987. gadā V. Markovs aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju, 1988. gadā Augstākā atestācijas komisija piešķīrusi viņam filozofijas zinātņu doktora zinātnisko grādu. 1993. gada 20. maijā V. Markova zinātniskais grāds tika nostrificēts un viņam tika piešķirts habilitēta filozofijas doktora grāds (Dr. habil. phil).
Valērijs Markovs ne tikai pats bija aktīvi veicis zinātniskos pētījumus filozofijas jomā, bet arī palīdzējis jaunajiem zinātniekiem. 1985.-1990. gadā viņš bija zinātniskais vadītājs četriem reflektantiem, kuri gatavojās aizstāvēt filozofijas zinātņu kandidāta disertāciju.
Filozofa Valērija Markova zinātniskā mantojuma pētniece, filozofijas doktore Svetlana Kovaļčuka atzīmē, ka šis zinātnieks “ir pētījis zinātnes filozofiju, izziņas teoriju [..] Ekoloģijas jautājumi – tas ir vēl viens virziens, kura ietvaros aktīvi strādājis Markovs. Viena no kolektīvajām monogrāfijām, kurā viņš ņēmis dalību - “Daba. Cilvēks. Sabiedrība: ekoloģijas sociālie aspekti” [..] ir izpelnījusies LPSR ZA Prezidija prēmiju.”
Profesors Markovs ir virknes monogrāfiju autors, viņa zinātniskie darbi publicēti četrās valodās, viņš ir publicējis vairāk kā 220 zinātnisko rakstu.
1999. gadā The American Biographical Institute atzīmējis, ka filozofam Valērijam Markovam pieder nozīmīga loma mūsdienu filozofijā.
Valērijs Markovs ir miris 81 gada vecumā, 2006. gada 12. jūnijā Rīgā.
Aleksandrs Gurins
Валерий Марков. Сознание как универсум (Эмерджента. Апокриф. Энигма)
Informācijas avoti:
Светлана Ковальчук. Философ Валерий Александрович Марков
Светлана Ковальчук. Где запад сходится с востоком
