Kalistrats Žakovs
Kalistrats Žakovs (1866. g. 18./30. septembrī Vologdas guberņā, Krievijas impērijā – 1926. g. 20. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – filozofs, rakstnieks, dzejnieks un etnogrāfs.
Kalistrats Žakovs ir dzimis Vologdas guberņas Davponas sādžā (tagad KF Komi republika). Viņa senči bija komiešu-zirjanu tautības pārstāvji. Jaunības gados viņš kādu laiku strādājis par melnstrādnieku Holuņicas rūpnīcā Vjatkas guberņā, mācījies virknē mācību iestāžu.
1899. gadā Kalistrats Žakovs iestājies Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Filozofa dzīves pētnieks profesors S. Baranovs raksta: “Pēc izlaiduma Žakovu atstāja universitātē, lai sagatavotu profesora zinātniskajam nosaukumam. No 1901. gada viņš pasniedza krievu valodu, komi valodas gramatiku, vēsturi, loģiku, filozofiju dažādās Sanktpēterburgas mācību iestādēs, nokārtoja maģistra eksāmenus.”
1908. gadā pazīstamais krievu psihiatrs, akadēmiķis Vladimirs Behterjevs aicinājis K. Žakovu lasīt lekcijas Behterjeva dibinātajā Psihoneiroloģijas institūtā.
1911. gadā K. Žakovs kļuvis par profesoru. No 1902. līdz 1915. gadam viņš izdevis virkni monogrāfiju filozofijā. K. Žakova zinātnisko interešu loks bijis visai plašs. Tā, par pētījumu “Par zirjaniem”/«О зырянах» profesors saņēmis Krievu Ģeogrāfiskās biedrības medaļu.
Kalistrats Žakovs kļuvis pazīstams arī kā rakstnieks. Viņš izdevis autobiogrāfisku garstāstu “Cauri dzīves grūtībām”/ «Сквозь строй жизни», virkni stāstu un apcerējumu krājumu, kā arī pasaku krājumu, pamatojoties uz komi tautas folkloru. Tolaik K. Žakovs daudz ceļojis, apbraukājot Krieviju, un lasījis lekcijas. Zinātnieks rakstījis arī apcerējumus par daiļliteratūru, tajos viņš demonstrējis literāro darbu filozofisko izpratni.
Pēc 1917. gada oktobra lielinieku apvērsuma Kalistrats Žakovs emigrējis no Krievijas.
20. gadsimta 20. gados filozofs dzīvojis un strādājis Rīgā. Kalistrata Žakova filozofiskās jaunrades pētniece Svetlana Kovaļčuka atzīmē: “20. gadu sākumā Rīgā bija izveidojušās divas savstarpēji konkurējošās Žakova filozofisko ideju piekritēju biedrības: “Limitiskās filozofijas biedrība Latvijā” un “Limitiskās filozofijas akadēmija”.”
Kā filozofs Žakovs atmeta visas filozofiskās tradīcijas, aizrautīgi meklējot savas tā saucamās limitiskās filozofijas (maza lieluma filozofijas) pamatus. Viņa nolūks bija radīt “neaizskaramas” matemātiskās formulas, lai apvienotu vienā universālā zinātnē eksaktās zinātnes, filozofiju un reliģiju.
Kalistrats Žakovs ir miris Rīgā 1926. gada 20. janvārī, ticis apbedīts Rīgas Pokrova (Vissv. Dievmātes Patvēruma) kapos.
1990. gadā K. Žakova mirstīgās atliekas pārapbedītas Siktivkarā
(Komi Republikā, KF).
K. Žakova filozofisko ideju pamatojums ir meklējams viņa darbos:
“Robežas jēdziens matemātikā”/ «Понятие предела в математике» (Sanktpēterburga, 1905. g.);
“Evolūcijas princips gnozeoloģijā, metafizikā un morālē”/ «Принцип эволюции в гносеологии, метафизике и морали» (Sanktpēterburga, 1906. g.);
“Hipotēze, tās daba un loma zinātnē un filozofijā”/ «Гипотеза, ее природа и роль в науке и в философии» (Sanktpēterburga, 1915. g.) un citos.
Kalistrata Žakova radošās dotības izpaudās ne tikai filozofijas jomā.
K. Žakovs ir šādu daiļdarbu un dzejoļu krājumu autors:
“Skuju koku mežos”/ «В хвойных лесах» (Sanktpēterburga, 1908. g.);
“Ziemeļu vējam šalcot”/ «Под шум северного ветра» (Sanktpēterburga, 1913. g.);
“Cauri dzīves grūtībām”/ «Сквозь строй жизни» (Sanktpēterburga, 1912. g.).
Tekstu sagatavojis Aleksandrs Gurins
Informācijas avoti:
Светлана Ковальчук. Настоящий изгнанник с собой всё уносит. – Москва: Новый хронограф, 2017. (Svetlana Kovaļčuka. Īstens izraidītais paņem visu sev līdzi. Emigrējušo zinātnieku likteņi Latvijā, 1920.-1944. g. – Maskava: Novij hronograf, 2017, 109.-160. lpp.)
С. Ковальчук. «Взыскуя Истину...» (Из истории русской религиозной, философской и общественно-политической мысли в Лавтии: Ю.Ф. Самарин, Е.В. Чешихин, К.Ф. Жаков, А.В. Вейдеман. Середина 19 в. – середина 20 в.) – Рига: Институт философии и социологии Латвийского универстета, Рига, 1999. [S. Kovaļčuka. “Pieprasot Patiesību...” (No krievu reliģiskās, filozofiskās un sabiedriski politiskās domas vēstures Latvijā: J. Samarins, J. Češihins, K. Žakovs, A. Veidemanis. 19. gs. vidus – 20. gs. vidus) – LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 1999.]
Baronu Ernests. Iz K.F. Žakova
Svetlana Kovaļčuka. Kalistrata Žakova Rīgas arhīvs
Светлана Ковальчук. Рижский архив Каллистрата Жакова
Светлана Ковальчук. Жаков Каллистрат Фалалеевич
Светлана Ковальчук. Традиции русской философии в 20-30х годах 20 столетия в Латвии
Татьяна Шор. Каллистрат Жаков и Тартуский университет
Светлана Ковальчук. Лекции К.Ф. Жакова в Риге: февраль 1923 – декабрь 1925 г.
Светлана Ковальчук. Латвия в жизни Каллистрата Жакова
Светлана Ковальчук. Биармия - место встречи К. Жакова и Я. Райниса
Ilustrācijas tēmai
