Tatjana Liguta

Tatjana Liguta (1945. g. 3. decembrī Jūrmalā, Latvijas PSR) – filoloģijas doktore (Dr. philol.), no 1981. līdz 1999. gadam Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātes krievu valodas (no 1997. gada – slāvu valodu) katedras vadītāja, krievu valodas katedras docente.

Dzimusi 1945. gada 3. decembrī Jūrmalā kalpotāju ģimenē. Tēvs Viktors Grodzinskis bija viens no pēckara Latvijas farmaceitiskās nozares attīstības organizatoriem Latvijā, ilggadējs Rīgas 6. ķīmijas un farmācijas rūpnīcas galvenais inženieris. Māte Lidija Grodzinska – ķīmiķe, Vissavienības Tirdzniecības palātas Latvijas nodaļas eksperte.

1964. gadā T. Liguta beidza Rīgas 12. vidusskolu. Šajā gadā viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras nodaļā, absolvējot to 1969. gadā ar kvalifikāciju „filologs, krievu valodas un literatūras pasniedzējs”. No 1969. līdz 1972. gadam fakultātes aspirantūrā studēja krievu valodu. 1976. gadā aizstāvēja zinātņu kandidātes disertāciju „Sarunvaloda daiļliteratūras tekstā (balstoties uz M. Gorkija stāstu

cikla “Pa Krievzemi” materiāliem)”. Disertāciju aizstāvēja Saratovas Valsts universitātē un tajā pašā gadā ieguva filoloģijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu. 1993. gadā disertācija tika nostrificēta, autorei piešķirot filoloģijas doktora (Dr. philol.) nosaukumu.

No 1972. gada līdz pat aiziešanai pensijā 2009. gadā T. Liguta strādāja LU, sākumā par laboranti, tad par pasniedzēju, līdz 1986. gadā ieguva docentes zinātnisko nosaukumu. No 1981. līdz 1999. gadam viņa bija krievu valodas katedras vadītāja (1997. gadā katedru pārdēvēja par slāvu valodu katedru), krievu filoloģijas bakalaura programmas direktore, pēcāk turpināja strādāt par docenti.

Krievu filoloģijas bakalauru un maģistru programmās lasīja šādus lekciju kursus: Ievads valodniecībā; Mūsdienu krievu valodas sintakse; Krievu un latviešu valodas salīdzināmā gramatika; Valodniecības vēsture; Krievu valodniecības vēsture; Latvijas lingvistikas mazākums; Krievu valoda Latvijā. Vadīja kursa un diplomdarbus par krievu valodas stilistiku, sociolingvistiku, krievu un latviešu valodas salīdzināmo gramatiku, krievu valodas pasniegšanas metodiku.

T. Liguta veica plašu sabiedrisko darbu. Bija viena no Latvijas krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas dibinātājām un pirmā prezidente, sadarbojās ar Sorosa fondu Latvijā (valdes locekle, Izglītības un Cilvēktiesību un sabiedrības integrācijas komisijas locekle.

Bija Latvijas Republikas Izglītības ministrijas nacionālā mazākuma izglītošanas jautājumu konsultatīvās padomes locekle, Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas jautājumos, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa nacionālo mazākumtautību jautājumu konsultatīvās padomes locekle. Piedalījās pirmā demokrātiskā LPSR Valodu likuma izstrādē, sabiedrības integrācijas koncepcijas pirmā projekta sabiedriskās apspriešanas organizācijā un īstenošanā. Bija Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LKMSAA) koordinācijas padomes locekle.

2006. gadā ieguva Maskavas Humanitārā pedagoģiskā institūta ārvalstu Goda profesores nosaukumu.

T. Liguta ir apmēram 50 zinātnisko un metodisko publikāciju autore krievu valodas un sociolingvistikas nozarē. Galvenais interešu lauks – krievu valoda Latvijā.

В. Волков, Т. Лигута Русские Латвии в контексте интеграции латвийского общества // Диаспоры. Независимый научный журнал. Москва, 2004, № 3. С. 218 – 250.

Н. Клочко, Т. Лигута Русский язык в Латвии: социолингвистический профиль ситуации // Вопросы филологии. Москва, 2004, № 2 (17). С. 101 – 108.

T. Ligutas sagatavotā mācību grāmata vidusskolām «Основы знаний о русском языке» piedzīvojusi vairākus izdevumus.

Šobrīd T. Liguta māca krievu valodu latviešiem mācību un konsultāciju centrā Baltic Bright.

Inna Bergmane

D. Dubinska foto