Josifs Trofimovs

Josifs Trofimovs  (1947. g. 19. janvārī Lietuvas PSR – 2007. g. 18. februārī Daugavpilī, Latvijas Republikā) – habilitēts filoloģijas doktors (Dr. habil. philol.), Daugavpils Universitātes Krievu literatūras un kultūras katedras profesors; Daugavpils “Krievu kultūras centra” (M. Kaļistratova nams) Valdes priekšsēdētājs, Starptautiskās zinātniski izglītojošās konferences «Kirila un Metodija lasījumi» organizētājs, žurnāla «Provinces almanahs «HRONOS» redaktors.

Josifs Trofimovs ir dzimis Lietuvā, Zabolotjes sādžā pie Švenčoņiem (100 kilometru attālumā no Daugavpils) vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs – Vasīlijs Trofimovs. Josifa senči mātes līnijā izsenis dzīvojuši Latgalē – viņa vectēva māja atradusies Daugavpils pilsētas mikrorajonā, kas līdz 1937. gadam saucās Poguļanka (jeb latgaliski – Paguļāni; patlaban - Mežciems). Trofimovu ģimenē bija daudz bērnu, tās locekļi nav dzīvojusi viegli, tādēļ bērnībā Josifs sapņojis par agronoma profesiju.
Taču sanāca tā, ka pieaugot, viņš iestājās Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātē, kādu neilgu laiku tur studējis, taču vai nu “idejisku apsvērumu”, vai nu kāda cita principa dēļ, viņam nācās turpināt studijas Kaļiņingradas Valsts universitātē (no 2005. g. – I. Kanta Krievijas Valsts universitātē; no 2011. g. – I. Kanta Baltijas Federālā universitāte). Šo universitāti viņš absolvējis, iegūdams specialitāti “krievu valodas un literatūras skolotājs”.

Pēc universitātes absolvēšanas Josifs Trofimovs septiņus gadus nostradājis par skolotāju lauku skolā Kaļiningradas apgabala Kalužskaja sādžā. Šeit viņš pasniedzis krievu valodu un literatūru. Vēlāk, būdams mācību daļas vadītājs, viņš apvienojis darbu skolā ar mācībām T. Ševčenko Kijevas Valsts universitātes neklātienes aspirantūrā. J. Trofimovs sarakstījis disertāciju, kas veltīta krievu dzejnieka Nikolaja Ņekrasova daiļradei. 1980. gadā, jau strādājot par pasniedzēju Sterļitamakā (Baškīrija), viņš aizstāvējis filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “N. Ņekrasovs – psiholoģiskās analīzes meistars” («Н.А. Некрасов – мастер психологического анализа»). Drīzumā viņu aicināja darbā uz Dragobičas Pedagoģijas institūtu (Ukraina), kur viņš ieņēma docenta un katedras vadītāja amatu.

1988. gadā Josifs Trofimovs ticis aicināts darbā uz Daugavpils Pedagoģijas institūtu (no 1993. g. – Daugavpils Pedagoģijas universitāte; no 2001. g. – Daugavpils Universitāte). Daugavpils nekad nav bijusi viņam sveša pilsēta – šeit dzīvojuši daudzi viņa radinieki mātes līnijā. No 1988. gada J. Trofimovs strādājis Krievu literatūras un kultūras katedrā – sākumā par docentu, bet pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas kļuvis par asociēto profesoru, no 2003. gada – par profesoru. Trofimova doktora disertācijas tēma: “Province 1890.-1920. gadu krievu avangarda prozā”(«Провинция в русской авангардной прозе 1890- 1920-х годов»).  

Profesora Trofimova zinātnisko interešu sfēra bija visai plaša – no folkloras un senkrievu literatūras līdz 20. gadsimta beigu literatūrai. Pēdējos mūža gados viņš daudz ievērības veltījis pētījumiem tēmā “Krievu literatūra reliģiskajā kontekstā”. J. Trofimovs publicējis virkni rakstu zinātniskajos krājumos, kas veltīti pareizticības un vecticības pētījumiem. Profesors Trofimovs uzturējis kontaktus ar Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, daudzkārt viņš ticies ar Metropolītu Aleksandru, kā arī piedalījies konferencēs “Baznīca, ģimene un skola”, kas tika rīkotas Rīgā.

Kā zinātnieks filologs profesors Trofimovs bija labi pazīstams Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas un Polijas zinātniskajās aprindās.

Josifs Trofimovs ir daudzu rakstu, mācību līdzekļu un monogrāfiju autors:  

«Школьный литературный словарь» (“Skolas literārā vārdnīca”). – Zvaigzne ABC, 1996, 368 lpp.;
«Русская литература и православие» (“Krievu literatūra un pareizticība”). –Latgales Kultūras centra apgāds, 2005, 126 lpp.;

«Искушение литературой. Николай Гоголь и эстетика духовной прозы первой половины XIX века» (“Kārdinājums ar literatūru. Nikolajs Gogolis un 19. gadsimta pirmās puses garīgās prozas estētika”). – Uļjanovska, KF, 2006. g.

J. Trofimovs bijis ne tikai zinātnieks vien, bet arī sabiedriski visnotaļ aktīvs cilvēks. Atbraukdams dzīvot un strādāt uz Daugavpili, viņš aktīvi iesaistījies pilsētas dzīves norisēs. Profesors vadījis Daugavpils pilsētas literāro apvienību, rediģējis daudzus dzejas krājumus, organizējis kursus skolotājiem. Viņš bijis žurnāla «Provinces almanahs «HRONOS» redaktors un līdzredaktors, organizējis Starptautisko zinātniski izglītojošo konferenci «Kirila un Metodija lasījumi»/ «Кирилло-мефодиевские чтения», bijis Daugavpils “Krievu kultūras centra” (Meletija Kaļistratova nams) sabiedriskās Padomes loceklis un pēdējos trīs dzīves gadus – Valdes priekšsēdētājs.

Profesoru Trofimovu dziļi cienījuši studenti un kolēģi, mīlējuši draugi; viņš bijis gaišs, gudrs, talantīgs un labestīgs Cilvēks. Vaļas brīžos viņš nodarbojies ar biškopību, daudz ceļojis ar savu iecienīto “dzelzs zirgu” - velosipēdu.

Josifs Trofimovs ir miris pēc pārciestā miokarda infarkta 2007. gada 18. februārī Daugavpilī, tikko atzīmēdams savu 60. jubileju.

2009. gadā skolotāja un kolēģa gaišajai piemiņai izdots rakstu krājums «In Memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов» (“In Memoriam: Josifs Trofimovs”) (redaktors A. Ņeminuščijs), Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009.

Tekstu sagatavojusi Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Pēc internetā ievietotajiem materiāliem.