Nadežda Kravčenoka-Feldmane
Nadežda Kravčenoka-Feldmane (dzim. Lībtāle; 1915. g. 26. oktobrī Petrogradā, Krievijas impērijā – 2003. g. 17. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – filoloģijas doktore (Dr. phil.).
Tēvs Kārlis Lībtāls (1879-1969) nācis no Cēsu apriņķa Raiskuma pagasta. Viņas tēvocis, kuram pašam savas ģimenes nebija, vēlējās palīdzēt krustdēlam iegūt tehnisko izglītību, tāpēc sūtīja skoloties uz Vāciju. Ieguvis diplomu, kā daudzi tā laika jaunie latvieši, strādāja dažādās Krievijas pilsētās. Savu pirmo inženiera-elektriķa praksi viņš izgāja Baku. 1908. gadā Maskavā Lībtāls apprecējās Augstāko sieviešu kursu kursanti Zinaidu Jevnoviču.
Pirmais pasaules karš ģimeni pārsteidza Petrogradā, kur jaunajiem piedzima ilgi gaidītā un vienīgā meita, kuru pēc tēva neatlaidīga lūguma nosauca par Nadeždu un nokristīja pareizticībā.
1918. gada rudenī Nadeždas tēvs atgriezās Latvijā, lai iesaistītos jaunās Latvijas valsts veidošanā. Kārlis Lībtāls kļuva par vienu no Kārļa Ulmaņa līdzgaitniekiem. 1920. gadā viņu ievēlēja Satversmes sapulcē. Taču Kārļa Lībtāla politiskā karjera tālāk nevirzījās, viņa un Ulmaņa ceļi šķīrās.
Kopš bērnības Nadežda ģimenē lietoja divas valodas: krievu un latviešu. Tomēr vecāki nolēma meitu sūtīt uz L. Tailovas krievu privātģimnāziju, kur viņa mācījās astoņus gadus, tad pārgāja uz Rīgas pilsētas krievu ģimnāziju (bijušo Lomonosova), ko tolaik uzskatīja par labāko krievu mācību iestādi Latvijā. 1933.gadā viņa sekmīgi beidza ģimnāzijas kursu. Vēl būdama ģimnāziste, viņa kļuva par Krievu pareizticīgo studentu vienības aktīvu biedri, līdz tās slēgšanai 1934. gadā. Jaunībā uzkrāto garīgo potenciālu viņa saglabāja līdz pat pēdējām savas dzīves dienām Pat ateisma plosīšanās laikā viņa palika uzticīga Baznīcai.
Pēc ģimnāzijas beigšanas Nadežda Lībtāle iestājās Komercinstitūtā. 1938. gadā ieguvusi diplomu, sāka strādāt par grāmatvedi Patērētāju biedrību centrālajā savienībā „Turība”. Taču šis darbs viņu nesaistīja. Kad 1940. gadā Latvijas Universitātē atvēra Slāvu filoloģijas nodaļu, viņa kļuva par vienu no tās pirmajam studentēm (studēja kopā ar Borisu Infantjevu un Mariju Semjonovu). 1946. gadā viņa ieguva augstskolas diplomu. Tomēr N. Lībtāles radošais raksturs alka pēc kā lielāka. 1947. gadā viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā, diemžēl pavisam drīz atklājās, ka tur nav studijām atbilstoša zinātniskā darba vadītāja. Šai sakarā viņa nokļuva Maskavas Valsts universitātē, kur vairāku gadu ilgs nopietns darbs profesora Dmitrija Blagoja vadībā vainagojās ar zinātņu kandidātes disertāciju.
Pēc tam Nadežda Kravčenoka-Feldmane daudzus gadus pasniedza krievu valodu Latvijas Valsts konservatorijā un citās Latvijas augstskolās. Strādāja Latvijas PSR Izglītības ministrijas Pedagoģijas institūtā, līdz aiziešanai pensijā bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas zinātniskā sekretāre (akadēmiķa Viļa Samsona pakļautībā).
Pēc tam Nadežda Kravčenoka-Feldmane ir sarakstījusi daudzus zinātniskus rakstus, tostarp monogrāfiju „Teātris un skatītājs” (1965). Arī pēc aiziešanas pensijā, īpaši postpadomju periodā, turpināja radošo darbību. Starp citu, studēdama aspirantūrā Maskavā, viņa iepazinās ar A. Solžeņicina pirmo sievu N. Rešetovsku, vēlāk ar pašu rakstnieku, kā arī ar citiem ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Šis nozīmīgās tikšanās kļuva par viņas publicistikas tematu pēdējos dzīves gados.
Nadežda Kravčenoka-Feldmane apglabāta Debesbraukšanas (Miķeļa kapos) Rīgā.
Tatjana Feigmane
Надежда Фелдман-Кравченок. По озеру Селигер с А.И. Солженицыным
Ilustrācijas tēmai
