Pjotrs Mitrofanovs

Pjotrs Mitrofanovs (1857. g., Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 1940. g., Daugavpilī, Latvijas Republikā) – uzņēmējs, maizes ceptuves īpašnieks, bankas darbinieks, sabiedriskais darbinieks, Daugavpils pilsētas Goda pilsonis. Dzīvojis un strādājis Daugavpilī (Dinaburgā-Dvinskā).

Pjotrs Mitrofanovs ir dzimis 1857. gadā Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa Korovinas pagastā, zemnieku ģimenē. Viņa tēvs – Ņikita Mitrofanovs (1818–1870) – kādu laiku dienējis cara armijā Rēveles/ Tallinas ostā. Māte – Marija Mitrofanova (1821–1875) agri kļuvusi par atraitni, kad vecākajam dēlam Pjotram bija 13 gadu, bet jaunākajam dēlam Aleksandram – 11 gadu. Mātei nebija finanšu līdzekļu, lai dēli varētu iegūt izglītību, un viņa sūtīja abus dēlus – Pjotru un Aleksandru - apgūt maizes, baranku un prjaņiku cepšanas arodu pie maiznieka Ostrovas pilsētā.

Pabeidzot apmācību, brāļi Mitrofanovi no Pleskavas guberņas pārcēlās uz dzīvi Dinaburgā/ Daugavpilī, kur bez speciālās izglītības, bet jau kopš bērnības apgūdami darba iemaņas, mantodami no saviem vecākiem optimismu un čaklumu, viņi atklājuši savu uzņēmējdarbību. Viņi nodarbojās ar prjaņiku, baranku, cepumu un citu maizes izstrādājumu cepšanu. Iesākumā brāļi Mitrofanovi strādājuši visai saskanīgi un draudzīgi, bet vēlāk viņi sāka konkurēt savā starpā – kā mēdz teikt, draudzība ir draudzība, bet nauda – atsevišķi.

Dinaburgā/ Daugavpilī Pjotrs Mitrofanovs atvēris maizes ceptuvi Krāslavas ielā un nodarbojās ar maizes cepšanu un mazumtirdzniecību. Viņš bija atvēris veikalus ne tikai Daugavpilī, bet arī ārpus pilsētas, bieži braukājis pa Krievijas iekšzemes pilsētām, apmeklējis Ņižņijnovgorodu, kā arī viesojies Polijā un Francijā. P. Mitrofanovam piederējuši arī baznīcas preču, bērnu rotaļlietu un galantērijas preču veikali.

Tirgotāja Pjotra Mitrofanova un viņa sievas Praskovjas Mitrofanovas ģimene ir bijusi visai kupla – tajā dzimuši un auguši pieci bērni – trīs dēli un divas meitas. Visiem saviem bērniem viņš tiecās dot augstāko izglītību.

Pēc rakstura Pjotrs Mitrofanovs bija ļoti punktuāls un darbīgs. Pilsētā viņu visi pazina un cienīja. Papildus biznesam viņš nodarbojās arī ar banku lietām, bija ārštata darbinieks Valsts bankas Kredītdaļā. Bez Valsts bankas pastāvēja vēl Sabiedriskā banka, kurā Pjotrs bija direktors. Pirmā pasaules kara laikā viņš kopā ar banku evakuējās uz Jaroslavļu.

Pēc Pirmā pasaules kara, kad Pjotrs Mitrofanovs bija atgriezies Daugavpilī, Aleksandrs Mitrofanovs piedāvājis vecākajam brālim nodarboties ar prjaņiku cepšanu, bet pats turpināja nodarboties ar baranku cepšanu.

Pjotrs Mitrofanovs aktīvi piedalījās Daugavpils pilsētas pašvaldības, kā arī daudzu sabiedrisko organizāciju darbībā, kā arī Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, dažādu valžu un aizgādnību darbībā. Daugavpils pilsētas domē viņš ierosinājis jautājumu par vasarnīcu celtniecību Stropos, turklāt pierādījis, ka labāk zemi nevis pārdot, bet iznomāt, ka ir jāsaglabā koki un jāaizliedz tos izcirst.

Par savu centību un īpašiem nopelniem darbā Pjotrs Mitrofanovs tika apbalvots ar krūšu Zelta medaļām Staņislava lentē un Aleksandra lentē, ar kakla Zelta medaļu Annas lentē, kā arī ar citiem apbalvojumiem.

Pjotra Mitrofanova ģimenes draugs bija ievērojamais krievu politiķis, pirmo četru Latvijas Republikas Saeimu deputāts – Meletijs Kaļistratovs (1896–1941). P. Mitrofanovs ir Latvijas krievu politiķa un publicista Miroslava Mitrofanova (1966. g.) vecvectēvs tēva līnijā.

Pjotrs Mitrofanovs ir miris 1940. gadā Daugavpilī. Apbedīts Daugavpils pareizticīgo kapos.

 Ludmila Žilvinska

Informācijas avoti:

Aleksandra Mitrofanova mazmeitas Aleksandras Kataļimovas  un J. Vasiļjevas atmiņas.

Aleksandra un Pjotra ģimenes fotogrāfijas – no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja.

Aleksandra Mitrofanova veikala foto – no atklātiem interneta resursiem.