Pāvels Kamarins

Pāvels Kamarins (1815. g. [?] Rīgā, Krievijas impērijā – 1889. g. 2/14. janvārī Rīgā, Krievijas impērijā) – pirmās ģildes tirgotājs, mecenāts. Firmas “Brāļi Kamarini” līdzīpašnieks.

Pāvels Kamarins ir dzimis 1815. gadā Rīgā, tirgotāja Gerasima Kamarina – firmas “Brāļi Kamarini” (dibināta 1808. gadā) dibinātāja - ģimenē. Ieguvis izglītību, Pāvels Kamarins kopā ar brāli Andreju turpināja tēva uzņēmējdarbību. Firmas pārvaldīšanas laikā viņam izdevies paplašināt un dažādot tās darbību.

P. Kamarins bija pilnībā nodevies finansiālajai un tirdznieciskajai darbībai, tāpēc dalībai vietējo krievu biedrību darbībā viņam neatlika daudz laika, tomēr daudzām no tām viņš sniedzis dāsnu materiālo palīdzību.

Kamarinu uzņēmumam bija plašs darbības spektrs. Firma nodarbojās gan ar koloniālo preču tirdzniecību, gan ar banku lietām, kā arī tai piederēja ražotnes un plašs tirdzniecības uzņēmumu tīkls. Kamarini nodarbojās gan ar produkcijas importu, gan eksportu.

Vairākus gadus firmai “Brāļi Kamarini” piederēja 60 zirgspēku tvaikonis “Nicolinka” (firma kā tā īpašniece ir minēta 1865. gadā un līdz 1870. gadam), vēlāk šis tvaikonis pārgājis citu personu īpašumā, bet Kamarinu firma izmantoja citu kravas kuģu pakalpojumus.

Brāļi Pāvels un Andrejs Kamarini bija Rīgas Trešās Savstarpējā Kredīta biedrības biedri. Firma “Brāļi Kamarini” piedalījās arī vērtspapīru tirdzniecībā biržā – pirka un pārdeva akcijas. Pāvels Kamarins bija Rīgas Biržas biedrības komitejas loceklis.

1870. gadā P. Kamarins bija Krievijas Industrijas un Tirdzniecības atbalsta biedrības (tika dibināta Sanktpēterburgā) biedru vidū un piedalījās šīs biedrības filiāles izveidē Rīgā. 1870. gadā Rīgas filiālē bija 18 biedri.

1877. gada jūnijā Pāvels Kamarins tika atzīts par Itālijas goda konsulu ar visām no šī stāvokļa izrietošajām pilnvarām. Kādu laiku, sākot no 1882. gada, pirmās ģildes tirgotājs P. Kamarins bija Rīgas domes balsstiesīgais deputāts, tādējādi aktīvi piedaloties pilsētas pārvaldes lietās.

1883. gada jūlijā Pāvels Kamarins, kurš uzstājas firmas “Brāļi Kamarini” vārdā, saņēmis atļauju no Vidzemes gubernatora “tabakas izgatavošanas fabrikas ierīkošanai bez tvaika dzinēja pielietošanas”. Fabriku bija atļauts iekārtot uz Kamarinam piederošā zemesgabala, kas atradies Maskavas forštatē Romanova ielā (no 1923. g. - Lāčplēša iela).

Vēl Pāvela Kamarina dzīves laikā, 1887. gada sākumā, baņķieru kantora turētāji firmas “Brāļi Kamarini” paspārnē saņēmuši no Vidzemes gubernatora atļauju turpmāk uzturēt Tomasa Plavneka kokzāģētavu, kas atradusies Maskavas forštatē.

No 1883. gada firmas lietas pārvaldīja jau Pāvela Kamarina dēls un ģimenes lietu mantinieks - Nikolajs Kamarins. Bez Nikolaja Kamarina firmu pārvaldīja arī Kārlis Albrehts. Firma “Brāļi Kamarini” turējusi kokzāģētavu līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam.

P. Kamarins piedalījās 1861. gadā dibinātās Rīgas Nikolaja Krievu tirgotāju palīgsabiedrības darbībā.

Ilgu laiku P. Kamarins bija Rīgas Sv. Aleksija, Dieva Cilvēka baznīcas draudzes vecākais, daudz darīdams šī dievnama labā.

1887. gadā Pāvelam Kamarinam tika piešķirts komercijas padomnieka goda tituls. Gadu vēlāk par nopelniem Pareizticīgās Baznīcas labā viņš tika apbalvots ar zelta medaļu valkāšanai kaklā Aleksandra lentē.

Par Kamarinu ģimenes turīgumu un ietekmīgumu liecina tas fakts, ka 1872. gadā viņi iegādājušies namu Rīgas prestižākajā vietā – Rātslaukumā.

Pāvels Kamarins ir miris pēc ilgstošas slimības 1889. gada 2. janvārī Rīgā.

Pāvela un Aleksandras (dzim. Osipova) Kamarinu ģimenē bija piedzimuši vairāki bērni, viņu vidū būtu jāpiemin dēls Nikolajs Kamarins – firmas “Brāļi Kamarini” uzņēmējdarbības turpinātājs, un meita Aleksandra Radkeviča (dzim. Kamarina).

***

PAZĪSTAMI P. KAMARINA RADINIEKI

Tēvs

Gerasims Kamarins (1782 ? – 1851 ?) – tirgotājs. Gerasima Kamarina vārds saglabājies vienā no vecākajiem Rīgas firmu reģistriem – 1802. gada reģistrā. Šajā sarakstā viņš bija vienīgais tirgotājs ar krievu uzvārdu. Sākumā G. Kamarins atvēris nelielu bodīti, viņam piederēja tējnīca. Vēlāk viņš paplašināja tirdzniecību, palielinot piedāvātās produkcijas sortimentu. Ir pieņemts norādīt, ka firma “Brāļi Kamarini” dibināta 1808. gadā. Sākotnēji nelielais uzņēmums vēlāk paplašinājies līdz lielam baņķieru kantorim ar tādu pašu nosaukumu – “Brāļi Kamarini”.

Brālis

Andrejs Kamarins (1818. g. Rīgā, Krievijas impērijā – 1883. g. 11. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā) – pirmās ģildes tirgotājs. Kopā ar brāli Pāvelu piedalījies firmas “Brāļi Kamarini” uzņēmējdarbībā. Atšķirībā no brāļa, viņš bija vairāk pievērsies sabiedriskām lietām. Viņš bijis vairāku labdarības biedrību biedrs, finanšu līdzekļu ziedotājs. A. Kamarins piedalījās komisijā, ierīkojot Sadovņikova patversmi. Kādu laiku viņš bijis Rīgas Sv. Aleksija, Dieva Cilvēka baznīcas draudzes vecākais, kā arī Dubultu Svētā Apustuļiem pielīdzināmā lielkņaza Vladimira baznīcas draudzes vecākais. A. Kamarins bija Pētera-Pāvila Pareizticīgās brālības padomes loceklis.

Māsa

Marija Kamarina (?-?) - bija precējusies ar Antonu Bernhofu - Rīgas guberņas ģimnāzijas pirmo vecāko krievu valodas pasniedzēju (1827. g.), vēlāk – Vitebskas guberņas skolu direktoru. Šajā laulībā bija dzimuši vairāki bērni. Viņu jaunākā meita – Ļubova Osipova (dzim. Bernhofa, 1847. g. Vitebskā – 1873. g. 26. martā/7. aprīlī Rīgā, Krievijas impērijā) tika apglabāta Rīgas Visu Svēto kapos.

Dzīvesbiedre

Aleksandra Kamarina (dzim. Osipova [?] Rīgā, Krievijas impērijā -1905. gada 22. oktobrī/4. novembrī Rīgā, Krievijas impērijā) – Rīgas godpilsoņu pēcnācēja, pirmās ģildes tirgotāja Jevtihija Osipova māsa. A. Kamarina nodarbojusies ar sabiedrisko darbību un labdarību. Viņa bija Aleksandra skolas aizgādne (kādu laiku kopā ar vīru P. Kamarinu). Šai skolai Aleksandra Kamarina dāvināja vasarnīcu Dubultos. A. Kamarina bijusi arī Marijas bērnu patversmes komitejas locekle (no 1862. g.) un ilggadējā šīs komitejas priekšsēdētāja. 1892. gadā A. Kamarinu ievēlēja par Pētera-Pāvila Pareizticīgās brālības goda locekli.

1894. gadā tieši Aleksandra Kamarina uzaicināja uz Rīgu tēvu Kronštates Jāni, kurš Rīgā uzturējies no 19. līdz 21. septembrim. Savas vizītes laikā Kronštates Jānis dzīvoja Kamarinu namā.

Būdama atraitne, Aleksandra Kamarina turpināja nodarboties ar labdarību, tagad jau kopā ar dēlu un citiem ģimenes locekļiem. A. Kamarina kopā ar dēlu Nikolaju nodibināja Pāvela un Andreja Kamarinu stipendijas Aleksandra ģimnāzijas un Lomonosova ģimnāzijas audzēkņiem, lai talantīgie bērni no trūcīgām ģimenēm varētu mācīties. Līdz 1903. gadam Aleksandrai Kamarinai piederējusi Štabenu muiža (Stabu muiža, vēlāk – Vīgante) Rīgas apriņķī, netālu no Kokneses. Muižā ar Rīgas un Mītavas arhibīskapa Arsēnija (Brjanceva) svētību tika iekārtota mājas baznīca. A. Kamarina ir mirusi 1905. gada 22. oktobrī, apbedīta Kamarinu kapličā Rīgas Visu Svēto kapos.

Meita

Aleksandra Radkeviča (dzim. Kamarina; ? – 1913. g. 24. februārī/9. martā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā) – bija precējusies ar slepeno padomnieku Radkeviču. Šajā laulībā viņeim ir dzimuši bērni.

Dēls

Nikolajs Kamarins (1856-1931) – pirmās ģildes tirgotājs, komersants, sabiedriskais darbinieks, Kamarinu ģimenes uzņēmējdarbības turpinātājs un firmas “Brāļi Kamarini” īpašnieks.

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. gadā

Informācijas avoti:

1. Рига, 30-го марта. Любовь Антоновна Осипова. [Некрологъ). Рижский вестник № 71, 30.03.1873.
2. Рига, 21 июня. О закладке Садовниковской богадельни.  Рижский вестник № 137, 21.06.1874.
3. Inland. Die «Livländische Gouvernementszeitung». Zeitung für Stadt und Land № 139, 19.06.1877.
4. Внутренние дела. «Прав. Вестн.» сообщает. Рижский вестник № 85, 20.04.1883.
5. Городской дневник. Разрешение. Рижский вестник № 133, 18.06.1883.
6. Городской дневник. А. Г. Камарин [некролог]. Рижский вестник № 153, 14.07.1883,
7. Городской дневник. Похороны А. Г. Камарина.  Рижский вестник № 154, 15.07.1883. стр. 3.
8. Часть официальная. Лифляндским губернатором разрешена. Rīgas Pilsētas Policijas Avīze № 151, 11.07.1893.
9. Городской дневник. Итальянский вице-консул. Рижский вестник №191, 25.08.1884.
10. Городской дневник. Разрешение. Рижский вестник № 13, 17.01.1887.
11. Городской дневник. Пожалование. Рижский вестник № 49, 04.03.1887.
12. Внутренние дела. Тюремное дело в Лифляндской губернии. Рижский вестник №215,  30.07.1887.
13. Городской дневник. Награда.  Рижский вестник № 31, 09.02.1888.
14. Городской дневник. Павел Герасимович Камарин [некролог]. Рижские вести № 31, 02.01.1889.
15. Locales. Commerzienrath P. G. Kamarin (Nachruf), Zeitung für Stadt und Land Nr. 2, 03.01.1889.
16. Городской дневник. Деятельность русского благотворительного общества в г. Риге. Рижский вестник № 65, 22.03.1890.
17. Inland. Aus den Circulären für den Dorpater Lehrbezirk. Zeitung für Stadt und Land № 7, 09.01.1891.
18. Inland. Aus den Circulären für den Dorpater Lehrbezirk. Zeitung für Stadt und Land № 86, 14.04.1891.
19. Городской дневник. Петропавловское братство. Рижский вестник № 47, 27.02.1892.
20. Городской дневник. Завод для размола соли. Рижский вестник №105. 13.05.1895.
21. Часть неофициальная. В пользу плотовщиков. Rīgas Pilsētas Policijas Avīze №74, 01.04.1898.
22. Отдел торговый и экономический. Новое акционерное общество.  Рижский вестник №240, 28.10.1900.
23. Рижские епархиальные ведомости, №10,  15 мая 1901 год. Стр. 385.
24. Памяти о. Иоанна Кронштадского. Рижский вестник № 21, 27.01.1909.
25. Памяти о. Иоанна Кронштадского. Рижский вестник № 22, 28.01.1909.
26. Пятидесятилетие рижского Николаевского русского купеческого вспомогательного общества. Рижский вестник № 284, 13.12.1911.
27. Городской дневник. Рижский славянский комитет. Рижский вестник №180, 08.08.1914.
28. Сегодня в Риге. Общество филистров корпорации «Рутения». » Сегодня №182, 04.07.1930.
29. Сегодня умер Н. П. Камарин [некролог и сообщения о смерти]. Сегодня № 258, 18.09.1931. 
30. Сенат признал, что ограничения в завещании Н. П. Камарина должны остаться в силе. Сегодня № 61, 01.03.1936.