Pareiztīcigā baznīca mūsdienu Latvijā
Pārmaiņas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dzīvē sākās jau 1980. gadu otrajā pusē. Īpaši jaušami šīs pārmaiņas izpaudās 1988. gadā – Kijivas Krievzemes kristīšanas 1000 gadu jubilejas svinību laikā, kas PSRS pastāvēšanas laikos izraisīja nepieredzētu reliģiskās dzīves atdzimšanu.
1990. gada 27. oktobrī, pēc Rīgas un Latvijas metropolīta Leonīda (Poļakova, 1913–1990) nāves, Aleksandrs (Kudrjašovs, dz. 1939. gadā) kļuva par Rīgas un visas Latvijas bīskapu. 1994. gadā viņš tika paaugstināts arhibīskapa garīgajā kārtā, bet kopš 2002. gada Aleksandrs (Kudrjašovs) ir Rīgas un visas Latvijas metropolīts.
Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1990. gadā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) un tās draudzes locekļu dzīvē notika kardinālas pārmaiņas.
1992. gada nogalē Viņa Svētība Patriarhs un Krievu Pareizticīgās Baznīcas (KPB) Sv. Sinode nolēma piešķirt Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai (LPB) autonomiju un pašpārvaldi, vienlaikus saglabājot kanoniskās saites ar Maskavas patriarhātu.
Neatkarīgajā Latvijā tika paveikts milzīgs darbs, lai atjaunotu dievnamus, kas iepriekš bija atņemti Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai (LPB). Tostarp tika atjaunotas: Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle, Liepājas Svētā Nikolaja Jūras katedrāle, Jelgavas Svēto taisnīgo Simeona un Annas katedrāle.
Pareizticīgās Baznīcas dzīve tika atdzīvināta Ainažos, Alojā, Dagdā, Grāveros, Jāņukalnā, Kolkā, Kosā, Lēdurgā, Līvānos, Lielvārdē (Svētiņos), Lipuškos, Ļaudonā, Māļos/ Ežos, Mārcienā, Nītaurē, Pociemā, Reikos, Skaņkalnē un Stāmerienā.
Dievnami tika uzcelti Aizkrauklē, Balvos, Baložos, Bolderājā (Rīgā), Iecavā, Jūrmalā (Dzintaros), Krivandā, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Salaspilī, Sedā, Siguldā, Valkā, Viļānos un Zilupē.
1969. gadā barbariski uzspridinātās Daugavpils katedrāles vietā tika uzcelta baznīca-kapela, kas iesvētīta Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra vārdā.
Daudzos pareizticīgo dievnamos tika veikti vērienīgi renovācijas darbi. Tika atdzīvināts Svētā Gara vīriešu klosteris Jēkabpilī.
1994. gadā darbību atsāka Rīgas Garīgais seminārs.
Jau 1989. gadā tika atjaunots vikariāts ar centru Daugavpilī un toreizējais arhimandrīts Aleksandrs (Kudrjašovs) tika hirotonizēts par bīskapu.
Par nozīmīgu notikumu LPB dzīvē kļuva Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera) kanonizācija, kurš bija nežēlīgi noslepkavots 1934. gada 12. oktobrī. Lēmums kanonizēt svētmocekli Rīgas Jāni kā godājamu svēto tika pieņemts 2001. gada 24. septembrī Rīgā, LPB Koncilā. 2003. gada 4. oktobrī Svētā svētmocekļa Jāņa (Pommera) svētie pīšļi tika pārnesti no Rīgas Pokrova kapsētas uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. 2006. gada 27. maijā ar metropolīta Aleksandra (Kudrjašovs) rīkojumu tika nodibināti Rīgas Svētmocekļa Jāņa ordenis un medaļa.
Neaizmirstams notikums visu Latvijas pareizticīgo dzīvē bija Tihvinas Vissvētās Dievmātes brīnumdarošās ikonas atrašanās Rīgā no 2004. gada 21. līdz 23. jūnijam.
No 2006. gada 27. maija līdz 29. maijam notika Maskavas un visas Krievzemes patriarha Aleksija II (Rīdigera; 1929-2008) pirmā oficiālā vizīte Latvijā.
Tajā pašā gadā par Daugavpils bīskapu tika ievēlēts arhimandrīts Aleksandrs (Matrjoņins, dz. 1973. gadā).
2013. gada 12. februārī LPB Sinode nolēma iesniegt lūgumu par Daugavpils vikariāta pārveidošanu par patstāvīgu eparhiju LPB sastāvā. Mēnesi vēlāk ar Krievu Pareizticīgās Baznīcas Sv. Sinodes lēmumu vikariāts tika pārveidots par eparhiju. Valdošais arhijerejs jaunizveidotajā Daugavpils un Rēzeknes eparhijā saņēmis titulu "Daugavpils un Rēzeknes" bīskaps.
2014. gada 19. martā KPB Sv. Sinode apstiprināja LPB Sinodes lēmumu ievēlēt igumenu Jāni (Sičevski; dzim. 1978. gadā) par Jelgavas bīskapu, Rīgas eparhijas vikāru. 2014. gada 24. martā Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē Jānis (Sičevsks) tika hirotonizēts bīskapa kārtā.
2023. gada 23. jūlijā LPB Virsgans, metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) iecēlis Daugavpils un Rēzeknes bīskapu Aleksandru (Matrjoņinu) arhibīskapa kārtā.
2023. gada 13. augustā Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs), Daugavpils un Rēzeknes arhibīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) un Jelgavas bīskaps Jānis (Sičevskis), Rīgas eparhijas vikārs, hirotonizēja arhimandrītu Jāni (Lipšānu, dz. 1957. gadā) par Valmieras bīskapu, Rīgas eparhijas vikāru. Šī bija pirmā hirotonija 80 gadu laikā, kas tika veikta Rīgā.
Mūsu dienās Pareizticība Latvijā ir trešā lielākā konfesija ticīgo skaita ziņā pēc katoļiem un luterāņiem.
Александр, Митрополит Рижский и всея Латвии. Храм св. Архистратига Михаила в селе Граверы (PDF)
Видеосюжет о протоиерее Георгии Тайлове
Fotoalbums «100 gadi kopš tēva Georgija Tailova dzimšanas»
Fotoalbums «Krievu tautas garīgo apgaismotāju piemiņai»
Рижская Духовная семинария (1998-2007). Автор-составитель Олег Пелевин
Данные р зарегистрированных в Латвии религиозных организациях (1980-1999 гг.)
Борис Инфаетьев. На пути к энциклопедии Латвийского Православия
В Риге завершила работу XII Международная православная конференция «Церковь, семья и школа»
Ilustrācijas tēmai
