Jona Tuzovs
Jona Tuzovs (1828/1831–1900. g. 29. maijā Rīgā, Krievijas impērija) – tirgotājs, sabiedrisks darbinieks, Grebenščikova vecticībnieku skolas goda aizbildnis.
Jona Tuzovs piedzima vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs Feodots Tuzovs bija celtnieks. 1843. gadā viņš bija minēts kā sīkpilsonis, bet pēc gada – jau kā tirgotājs. Ir ziņas, ka Feodots Tuzovs uzcēlis Rīgā vairākas mājas, kuru iekštelpas tikušas izīrētas. Visi trīs viņa dēli turpināja tēva iesākto ceļu: nodarbojās ar tirdzniecību, izīrēja telpas, ierīkoja pirtis, piedalījās Rīgas vecticībnieku draudzes dzīvē. Jona Tuzovs bija ģimenē vecākais dēls un bija aktīvākais no brāļiem. Kādu laiku viņš bija arī 1. ģildes tirgotājs.
Viens no nozīmīgākajiem J. Tuzova darījumiem bija piedalīšanās Rīgas vecticībnieku skolas radīšanā. Šo iniciatīvu viņš, kopā ar vēl citiem pazīstamiem vecticībniekiem, izteica sabiedrībā 1863. gadā. Togad uz Rīgu no Sanktpēterburgas atbrauca literāts N. Ļeskovs, lai iepazītos ar Rīgas vecticībnieku dzīvi. Viņš apmetās J. Tuzova mājā (arī turpmāk viņi uzturēja sakarus). Viņu kopdarbības iznākumā 1866. gadā tika saņemta varas iestāžu atļauja atvērt Rīgā skolu vecticībnieku bērniem. Taču praksē tikai 1873. gadā izdevās atvērt vecticībnieku bērniem Grebenščikova skolu, par kuras goda aizbildni kļuva J. Tuzovs.
Ilgu laiku J. Tuzovs bija Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nama un nespējnieku patversmes valdes loceklis. 1885. gadā J. Tuzovs sāka darboties Celtniecības komitejā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes baznīcas pārbūvei un viņu ievēlēja par šīs komitejas priekšsēdētāju.
J. Tuzovs bija arī firmas “Brāļi Tuzovi” vadībā, tās galvenā darbības joma bija pirtu celtniecība un uzturēšana. Līdzās pirtslietām J. Tuzovs nodarbojās arī ar cigoriņa dzērienu un kafijas aizstājēju ražošanu un pārdošanu, ko viņš kārtoja kopā ar tirgotāja atraitni F. Popovu. 1870. gadā firmai “Brāļi Tuzovi” bija lieli zaudējumi – ugunsgrēkā nodega viena pirts un cigoriņu dzēriena fabrika. Pēc tam kādu laiku firma “Brāļi Tuzovi” tirgoja lielšķirņu ērkšķogu, upeņu un aveņu krūmus.
J. Tuzovs uzturēja sakarus arī ar ārpus vecticībnieku vides esošajiem krievu sabiedrības pārstāvjiem: bija Krievu kluba un Krievu amatniecības arteļa loceklis, vairākus gadus bija biedrības “Uļei” valdes priekšsēdētājs. J. Tuzovs kopā ar brāli Ņikiforu bija Rīgas Krievu tirgotāju komiju palīgbiedrības loceklis. Firma “Brāļi Tuzovi” piedalījās Rīgas Krievu labdarības biedrības darbībā, piemēram, 1897. gadā Tuzovi piešķīra Marijas bērnu patversmei lietošanā uz vienu gadu bez atlīdzības savas pirtis.
19. un 20. gadsimta mijas gados J. Tuzovs bija Rīgas Domes loceklis, 1899. gadā Vidzemes gubernators apstiprināja viņu Rīgas tirdzniecības deputāta statusā.
Jona Tuzovs nomira Rīgā 1900. gada 29. maijā pēc ilgas slimošanas.
J. Tuzova radinieki:
Pirmā sieva – Aleksandra Tuzova (dzimusi Hailova).
Otrā sieva – Apolinārija Tuzova (dzimusi Šukajeva, 1856.? – 1914. g. 16. augustā), laulībā ar J. Tuzovu viņa bija kopš 1872. gada. Ilgu laiku viņa bija Grebenščikova skolas aizgādne, sniedzot “lielu ieguldījumu tās attīstībā un uzplaukumā”.
Brāļi:
Ņikifors Tuzovs (1834.? – 1912. g. 12. novembrī Rīgā) – tirgonis, Grebenščikova vecticībnieku draudzes valdes loceklis. Ņikiforam Tuzovam aizejot mūžībā, Rīgā izbeidzās vīriešu kārtas Tuzovu vecticībnieku dzimta.
Sava Tuzovs (1840. ? – 1909. g. 31. janvārī) – tirgotājs, Grebenščikova vecticībnieku draudzes padomes loceklis, Rīgas Krievu labdarības biedrības goda loceklis.
Māsa Jekaterīna Volkova (dzimusi Tuzova, 1832. ? – 1907. g. 6. septembrī Rīgā). Viņas ģimenē kopdzīvē ar Volkovu bija dzimuši vairāki bērni.
Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva
Sīkāku informāciju par brāļu Tuzovu darbību dievnamu celtniecības un celtniecības laukā vispār var uzzināt Ludmilas Kļešņinas tekstā «Заабытый храмостроитель» / “Aizmirstais dievnamu celtnieks ”.
Informācijas avoti:
1. Publicationen.«Rigascher Anzeigen» Nr.23, 22.03.1843, S.2.
2. St.Petersburg. «Rigasche Zeitung» Nr.221, 23.09.1863, S.1.
3. Объявление в Rigasche Zeitung Nr.10, 13.01.1867.
4. Объявление в Mājas Viesis Nr.12, 20.03.1867.
5. Zur Tages-Chronik. «Rigasche Stadtblätter» Nr.28, 10.07.1869, S.5.
6. Объявление в «Zeitung für Stadt und Land» Nr.162, 17.07.1869.
7. Zur Tages-Chronik. «Rigasche Stadtblätter» Nr.30, 24.07.1869, S.4.
8. Объявление в «Rigasche Zeitung» Nr.170, 26.07.1869.
9. Городские происшествия, «Рижский Вестник» №79, 08.04.1870, стр.4
10. Отдаётся лавка в наём, «Рижский Вестник» №261, 18.11.1871, стр.4.
11. Объявление. «Рижский Вестник» №82, 12.04.1872, стр.4.
12. О гребенщиковском училище, «Рижский Вестник» №174, 10.08.1872, стр.3.
13. Объявление. «Рижский Вестник» №111, 22.05.1873, стр.4.
14. Празднование 25-ти летнего существования вспомогательного общества русских приказчиков в Риге, «Рижский Вестник» №258, 19.11.1884, стр.3.
15. Пожар в трубе, «Рижский Вестник» №276, 17.12.1885, стр.2.
16. А.П. Кизельбаш, Ещё о проекте учреждения в Риге нового русского собрания, «Рижский Вестник» №31, 08.02.1890, стр. 1.
17. Рижское Русское Благотворительное общество, «Рижский Вестник» №78, 09.04.1898, стр.2.
18. Заседание рижской городской думы 11 января 1899 г., «Рижский Вестник» №9, 13.01.1899, стр.3.
19. Торговые депутаты, «Рижский Вестник» №72, 30.03.1899, стр.2.
20. И.Ф.Тузов [некролог] и объявление о смерти «Рижский Вестник» №119, 30.05.1900, стр.2, 6.
21. Объявление о смерти Е.Ф.Волковой, «Рижский Вестник» №202, 07.09.1907.
22. А. Волович, Памяти С.В.Тузова, «Рижский Вестник» №26, 03.02.1909, стр.6.
23. Объявление о смерти Н.Ф. Тузова, «Рижский Вестник» №263, 13.11.1912.
24. Памяти Н.Ф. Тузова «Рижский Вестник» №266, 16.11.1912, стр.1.
25. А. Волович, Памяти А.П.Тузовой, «Рижский Вестник» №188, 19.08.1914, стр.3.
26. А. Яковлева «Григорий Семёнович Ломоносов» (с сокращениями). Календарь Древлеправославной Поморской Церкви на 2023 год, Издание Единого Совета Древлеправославной Поморской Церкви, Санкт-Петербург; а также публикация на сайте Русские Латвии (полная версия): http://www.russkije.lv/ru/lib/read/g-lomonosov.html?source=persons
27. Александра Яковлева «Павел Никонович Волков», публикация на сайте проекта «Русские Латвии»: http://www.russkije.lv/ru/lib/read/p-volkov.html?source=persons
28. Л. Клешнина «Забытый храмостроитель», 12.04.2024. Публикация на сайте проекта «Русские Латвии»: https://www.russkije.lv/ru/pub/read/kleshnina-tuzov/#1
