Fjodors Maksimovs

Fjodors Maksimovs (aptuveni 1846. gadā, Krievijas impērijā – 1910. gada 3./16. maijā, Rīgā, Krievijas impērijā) – tirgotājs, labdaris, sabiedriskais darbinieks, Rīgas Krievu amatnieku arteļa priekšsēdētājs.

Fjodors Maksimovs ir dzimis amatnieka Ionas Maksimova ģimenē, šīs ģimenes senči cēlušies no Krievijas dienvidu guberņām. 19. gadsimta otrajā pusē Maksimovu ģimene pārcēlušies uz dzīvi Rīgā.

1871. gadā Rīgā Fjodors Maksimovs ir atvēris ikonu veikalu. Sākot no 1877. gada, laikrakstā “Rīgas Vēstnesis” («Рижский вестник») var sameklēt regulāri publicētus sludinājumus, kuros savu darbību reklamē «Fjodora Maksimova ikonu un zeltīšanas tirdzniecības iestāde Rīgā».

Šajā nozarē F. Maksimova uzņēmums kļuva par vienu no vadošajiem Baltijas novadā. Tas pārdeva ne tikai ikonas, bet arī piedāvāja plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu, piemēram, gleznu un spoguļu rāmju izgatavošanu, aplikē (vienkāršo metālu pārklājumu ar sudraba vai zelta kārtu), krustiņu, sveču trauku, kiotu, istabas rotājumu, aizkaru dzegu u.c. lietu izgatavošanu. Šeit tika piedāvāta gan gatavā produkcija, gan pēc pasūtījuma. Tostarp tika piedāvāta arī veco zeltīto rotu un priekšmetu restaurācija.

Lietas ritēja labi, un drīzumā F. Maksimovs kļuvis par liela nekustamā īpašuma īpašnieku Rīgā, kā arī viņa īpašumā bija akciju pakete biedrībā “Viesu sēta”. Viņš piedalījies arī Rīgas 3. Savstarpējā kredīta biedrības darbībā, kā arī bijis daudzu krievu sabiedrisko organizāciju biedrs. Fjodors Maksimovs bija valdes loceklis un ilggadējs Rīgas Krievu amatniecības arteļa priekšsēdētājs.

Laika gaitā tika papildināts un mainīts produkcijas klāsts, mainījās arī tirdzniecības vietas. Tirdzniecība notika veikalos, kuri atradušies šādās adresēs: Maskavas ielā Nr. 67 (1877.g. – 1884. g. aprīlim); Miesnieku ielā Nr. 20 (no 1880. g. augusta –1883. g. janvārim); Tirgoņu ielā, A. Rebiņina mājā iepretim Rātsnamam (1883-1886); Maskavas forštatē – Daugavpils ielā Nr. 15(16) (no 1884. g. aprīļa līdz 1887. g.); Tirgoņu ielā Nr. 22 (1886-1909); Tirgoņu ielā Nr. 4 (1909-1914?).

Tirgotājs Maksimovs bijis arī baznīcas vaska sveču fabrikas īpašnieks. Tās klāstā bija arī zeltītas sveces un sveces lustrām un kandelabriem.

1909. gadā F. Maksimova veikalā Tirgoņu ielā Nr. 4 notikusi rokām darināto oriģinālo Lieldienu olu izstāde. Tie bija Sergijeva Posada amatnieku izstrādājumi. Zīmējumi uz olām attēloja ainas no krievu tautas sadzīves.

Pēdējos 5-6 savas dzīves gados, slimības dēļ, Fjodors Maksimovs aizgāja no aktīvas sabiedriskās darbības. Tirdzniecības lietās viņam palīdzējis dēls Vladimirs.

Fjodors Maksimovs ir miris 1910. gada 3. maijā savā mājā Āgenskalanā (Rīgas vēsturiskais rajons). Nelaiķis apbedīts Rīgas Visu Svēto kapsētā.

Laikabiedri raksturoja tirgotāju un labdari F. Maksimovu kā izturīgu, godprātīgu cilvēku, kuru daudzi pazinuši un cienījuši. Trūcīgie un nabadzīgie cilvēki vienmēr atraduši pie viņa palīdzību un atbalstu.

Tēva lietu mantojis viņa dēls Vladimirs Maksimovs (1873-1938). Veikala nosaukums saglabāja tēva iniciāļus līdz pat 1. pasaules kara sākumam.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

Informācijas avoti:

1. Объявление завода церковно-восковых свечей Ф. И. Максимова. – Рижский вестник № 84, 13.04.1891.
2. Городской дневник. Выставка оригинальных пасхальных яиц. – Рижский вестник № 63, 18.03.1909.
3. Городской дневник. Ф. И. Максимов [Некролог]. – Рижский вестник № 100, 04.05.1910.