Krievi Padomju Latvijas ekonomikā

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. Bet Latvijas iekļaušana PSRS vienotajā ekonomiskajā telpā, rūpniecības, celtniecības un transporta attīstība prasīja darbaspēka pieplūdumu, kas ar laiku mainīja iedzīvotāju nacionālo sastāvu un krievu un latviešu samēru sk. diagrammu K.

1935. gadā Latvijā dzīvoja tikai nedaudz vairāk par 200 000 krievu, bet 1989. gadā to skaits jau bija pieaudzis līdz 905 500.

To krievu vidū, kuri Latvijā apmetās uz dzīvi pēc kara, bija strādnieki un speciālisti, no kuriem daudzi bija nosūtīti uz republiku pēc sadales. Latvijas iedzīvotāju kopumu papildināja arī ekonomiskie „bēgļi”, galvenokārt no depresīvajiem Krievijas un Baltkrievijas lauku rajoniem. Republikā palika rezervē atvaļinātās militārpersonas.

Statistika liecina, ka nelatvieši, to skaitā krievi, pārsvarā bija neprestižu profesiju darbinieki:

Pēc 1987. gada datiem, rūpniecībā un celtniecībā strādāja 61,9% nelatviešu, transportā – 66,2%, komunālajā saimniecībā un sadzīves pakalpojumu sfērā – 54,7%, tautas izglītības sistēmā – 46,6%. Tai pašā laikā prestižos amatos nelatviešu (tai skaitā krievu) bija daudz mazāk: starp CK sekretāriem – 20%, ministri un valsts komiteju priekšsēdētāji – 17%, LKP pilsētu un rajonu komiteju sekretāri – 34,8%, pašvaldību vadītāji – 23%, kultūras un mākslas darbinieki – 26,4%.

80. gadu sākumā rūpnieciskās ražošanas apjoms Latvijā salīdzinājumā ar pirmskara līmeni bija pieaudzis 47 reizes, lauksaimniecības bruto produkcija – 1,5 reizes. Tādu uzņēmumu kā VEF, „Radiotehnika”, Rīgas vagonbūves rūpnīca, Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, Rīgas autobusu fabrika, „Dzintars”, „Laima” u.c. produkcija bija pazīstama ne tikai PSRS, bet arī ārzemēs. Lielus rūpniecības uzņēmumus uzbūvēja Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā. Strauji attīstījās dzelzceļa, jūras un gaisa transports. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā masveidā tika izvērsta dzīvokļu celtniecība. Latvijas augstskolās latviešu un krievu valodā sagatavoja augstas kvalifikācijas speciālistus.