Emma Arhangeļska

Emma Arhangeļska (1951. gada 20. martā, Krievijas PSFR) – valodniece, filoloģijas doktore, profesore. 

Profesore Emma Arhangeļska ir dzimusi  Krievijā. Pēc Rīgas vidusskolas absolvēšanas viņa iestājās Tartu Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultatē, kuru ar izcilību absolvēja 1974. gadā.  Pietāti pret valodu Emmai ieaudzināja tādi pedagogi kā Jurijs Lotmans, Zāra Minca, Boriss Gasparovs, Leonīds Stalovičs, Pēteris Rudņevs…

1974. gadā E. Arhangeļska uzsāka darbu Latvijas Valsts universitātē. Pēc aspirantūras pabeigšanas viņa turpināja darbu LVU, strādādama par vecāko pasniedzēju Krievu valodas katedrā. 1983. gadā Maskavas Valsts V. I. Ļeņina pedagoģijas institūtā E. Arhangeļska aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju. Disertācijas tēma bija par krievu valodas vēsturi XI-XVII gadsimtā.

1992. gadā Emma Arhangeļska tika iecelta par LVU Krievu valodas katedras docenti. Katedrā pastāvošie apstākļi arī noteica viņas zinātniskās un pedagoģiskās darbības turpmāko ievirzi, pievēršot docenti nevis krievu valodas vēstures, bet gan tās mūsdienu stāvokļa pētījumiem. Krievu valodas un literatūras (vēlāk - Slāvu valodu un rakstniecību) nodaļas bakalauru un maģistrantu programmās E. Arhangeļska vadīja lingvistiskās pamatdisciplīnas: „Senslāvu valoda” («Старославянский язык»), „Mūsdienu krievu valodas vārdu veidošana” («Словообразование современного русского языка»), „Mūsdienu krievu valodas morfoloģija” («Морфология современного русского языка»), „Lingvistisko mācību vēsture” («История лингвистических учений»). E. Arhangeļska lasīja arī dažādus speciālos kursus: krievu valodas gramatikas, sociolingvistikas, pasaules lingvistiskās ainas, lingvokulturoloģijas un funkcionālās gramatikas kursu, kā arī lasīja lekcijas citās tēmās.

1990. gados E. Arhangeļska sāka pētīt funkcionālās gramatikas, kas sastāda krievu valodas kā svešvalodas lingvistiskās metodikas pamatu, problēmas. Tieši šajos gados tika novērots krievu valodas mācību grāmatu pieaugušajiem ārvalstniekiem un skolniekiem akūts trūkums. Šis apstāklis, kā arī valodnieces aizraušanās ar funkcionālo gramatiku, noteica jaunu viņas darbības virzienu – krievu valodas kā svešvalodas mācību grāmatu sastādīšanu.  

Profesore Emma Arhangeļska ir starptautisko zinātnisko konferenču un kongresu dalībniece, Latvijas un starptautisko projektu, kas saistīti ar ekolingvistisko monitoringu un lingvodidaktiku, eksperte. Viņa ir autoritatīvas starptautiskās konferences „Rusistika un mūsdienas” («Русистика и современность») līdzorganizētāja (šī konference ir A. Hercena Sanktpēterburgas Valsts pedagoģiskās universitātes, I. Mečņikova Odesas Nacionālās universitātes, Žešuvas Universitātes un Baltijas Starptautiskās akadēmijas ilggadīgais starptautiskais projekts).

Profesore E. Arhangeļska ir vairāk nekā 100 publikāciju autore (aprakstu, mācību grāmatu, mācību un metodisko līdzekļu). Viņa ir daudzu konferenču organizācijas komitejas locekle, veselas virknes zinātnisko rakstu krājumu redaktore.  

Atstādama darbu Latvijas Universitātes katedrā, profesore Emma Arhangeļska sāka strādāt Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA) par profesionālās bakalauru programmas „Rakstveida un mutvārdu tulkojums” («Письменный и устный перевод») direktori. 2012. gadā par programmas izstrādi un īstenošanu viņa tika apbalvota ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu.  

Īpaša profesores E. Arhangeļskas darbības sfēra ir darbs ar skolotājiem: viņa lasa lekcijas, kas veltītas krievu valodas gramatikas problēmām ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas, Ungārijas, Polijas, Slovakijas skolotājiem, kā arī organizē seminārus, pieaicinot vadošos Krievijas speciālistus (no M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes, no A. S. Puškina Valsts krievu valodas institūta) un speciālistus no Austrijas, Polijas, Beļģijas.  

Pateicoties profesorēm E. Arhangeļskai un L. Ignatjevai, BSA kļuva par Latvijas krievu valodas kā svešvalodas pasniedzēju kvalifikāciujas celšanas centru. 2008. gadā Visbādenē (Vācijā) profesore tika apbalvota ar Goda zīmi „Par ieguldījumu sadarbības ar Krieviju nostiprināšanā” («За вклад в укрепление сотрудничества с Россией»). Šo Goda zīmi ir nodibinājusi Starptautiskā Krievijas Tautiešu Padome (Международный Совет российских соотечественников), ko vada grāfs Pjotrs Šeremetjevs.  

Inna Bergmane