Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (Bīrens; 1690. g. 23. novembrī Kalnciema muižā, Kurzemes hercogistē – 1772. g. 17./28. decembrī Mītavā/ Jelgavā, Kurzemes hercogistē) – Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīts, no 1737. gada – Kurzemes un Zemgales hercogs.
Ernsts Jonans Bīrons (Bīrens) ir dzimis 1690. gadā Kalnciema muižā (vācu: Kalnzeem; tagad – Tīreļu ciems Jelgavas novada Valgundes pagastā). 1718. gadā viņš sāka kalpot Kurzemes hercogienes-atraitnes Annas Joanovnas (1693–1740) galmā. Viņš ieņēmis hercogienes sekretāra un kādas no viņas muižām pārvaldnieka amatu, kā arī bijis kambarjunkurs. 18. gadsimta 20. gadu otrajā pusē viņš kļuva par Annas Joanovnas favorītu.
1730. gadā Anna Joanovna, kļūdama par Krievijas impērijas ķeizarieni, piešķīrusi viņam imperatora galma kambarkunga amatu. Tajā pašā gadā viņš saņēma grāfa titulu no Austrijas imperatora. 18. gadsimta 30. gados viņš nomainījis uzvārdu Bīrens pret Bīrons, apgalvojot, ka viņš ir Francijas hercogu Bīronu dzimtas pēcnācējs.
Ķeizarines Annas Joanovnas atbalstīts, 1737. gadā Ernsts Johans Bīrons kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Savu hercogisti Bīrons pārvaldīja no Sanktpēterburgas. Anna Joanovna viņam par labu atteicās no Kurzemes hercogistes muižu mantotās atraitnes daļas. Būdams ietekmīgs galminieks, Bīrons bija guvis prāvus ienākumus, un pateicoties tiem, viņam izdevās izpirkt aptuveni simts hercogistes muižas, kas tika ieķīlātas pirms viņa nākšanas pie varas. Bīrona valdīšanas laikos uzlabojās valsts muižu pārvalde. Sakarā ar miera noslēgšanu ar Turciju ķeizariene piešķīra viņam pusmiljonu rubļu (tiesa gan, Bīrons apgalvoja, ka viņš saņēmis tikai simts tūkstošus no šīs summas).
Hercoga Bīrona valdīšanas laikos, piedaloties speciālistiem no Krievijas, tika uzbūvētas lieliskas pilis Mītavā/ Jelgavā un Rundālē, kuras projektējis slavenais itāļu izcelsmes Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771).
1740. gadā nomirusi ķeizariene Anna Joanovna, pirms savas nāves ieceļot Bīronu par mazgadīgā imperatora Joanna VI (1740–1764; valdīšanas laiks: 1740–1741) reģentu. Taču pēc nepilna mēneša, galma apvērsuma rezultātā, Bīrons tika gāzts un kopā ar ģimeni izsūtīts sākumā uz Sibīriju, bet pēc tam - uz Jaroslavļu.
Pēc daudziem gadiem imperators Pēteris III (1728–1762; valdīšanas gads: 1762) ļāva Ernstam Johanam Bīronam atgriezties Sanktpēterburgā. 1763. gadā Bīrons pārcēlās dzīvot uz Kurzemi un, saņemdams atbalstu no Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II (1729–1796; valdīšanas laiks: 1762–1796), atguvis varu pār Kurzemes hercogisti.
1769. gadā vecais hercogs Bīrons atteicās no sava troņa par labu savam vecākajam dēlam Pēterim Bīronam (1724–1800).
Vēsturiskajā literatūrā ir sastopamas atšķirīgas atsauksmes par Ernstu Johanu Bīronu. Daži vēsturnieki raksta par viņa visvarenību un negatīvo ietekmi uz valsts lietām ķeizarienes Annas Joanovnas valdīšanas laikā. Tomēr pat Bīrona ietekmes līmenis nav pilnīgi noskaidrots un tam ir nepieciešama turpmākā izpēte. Ir vēsturnieki, kuri attēlo viņu kā kaut kādas “vācu” partijas Krievijā līderi, citi apgalvo, ka šāda partija vispār neeksistēja.
1723. gadā Ernsts Johans Bīrons bija apprecējies ar Kurzemes hercogienes-atraitnes Annas Joanovnas galma dāmu Benignu Gotlībi fon Trotu-Treidenu. Šajā laulībā dzimušais dēls Pēteris arī mantojis Kurzemes hercogistes troni.
Ernsts Johans Bīrons ir miris 1772 . gada 17./28. decembrī Mītavas/ Jelgavas pilī.
2024. gads
