Baltijas arhīvs. Krievu kultūra Baltijā

Jurijs Abizovs ir viens no almanaha «Baltijas arhīvs»/«Балтийский архив» izveides iniciatoriem, jo šajā almanahā iespējams publicēt materiālus par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - krievu kultūras vēsturi. 4.-6., 8. un 10. sējumi iznākuši Rīgā, apgādā Daugava.
Jurijs Abizovs ir viens no almanaha “Baltijas arhīvs”/ «Балтийский архив» izveides iniciatoriem, jo šajā almanahā iespējams publicēt materiālus par triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - krievu kultūras vēsturi.
Almanaha “Baltijas arhīvs” pirmie trīs sējumi ir iznākuši 1990. gadu vidū Tallinā, profesores Irinas Belobrovcevas redakcijā.
Pirmo publikāciju vidū, kas ievietotas “Baltijas arhīvā” un attiecas uz Latviju, būtu jāatzīmē represēto Latvijas krievu inteliģences pārstāvju MARTIROLOĢIJS, ko sastādījuši J. Abizovs, B. Pļuhanovs, G. Tailovs; Borisa Engelgarda (1877-1962) – bijušā Ķeizarienes-mātes Marijas Fjodorovnas galma pāža - atmiņas, kurš bijis Krievijas 4. Valsts domes  deputāts, vēlāk – aktīvs Februāra revolūcijas dalībnieks, pirmais Pēterpils (patlaban - Sanktpēterburga) komendants, tad – Baltās kustības dalībnieks, emigrants (sākumā – Parīzē, pēc tam – Rīgā); kā arī Sergeja Sidjakova (1893-1965) atmiņas “Bēgļu gaitu hronika”/«Летопись беженства», kurās stāstīts par krievu tirgotāju ģimenes nedienām Pilsoņu kara laikā.  
Almanaha “Baltijas arhīvs” 4.-6. sējumi ir izdoti jau starptautiskās redakcijas kolēģijas sastāvā. Irinai Belobrovcevai pievienojušies: Pāvels Lavriņecs (Lietuva) un Jurijs Abizovs (Latvija). Šo triju sējumu izdevējs ir Rīgas žurnāls “Daugava”. Salīdzinājumā ar pirmiem trim sējumiem, jaunie sējumi  kļuvuši daudz biezāki, tajos tika ievietotas ilustrācijas.
Publikāciju vidū, kas ievietotas almanaha 4.-6. sējumos, vislielāko interesi izraisījuši šādi raksti: V. Dorošenko “Vecrīgas iedzīvotāji 1786. gadā”/ «Жители Старой Риги в 1786 году» un J. Abizovs “Eirāzisma koncepcija un Latvijas krievi ”/ «Концепция евразийства и латвийские русские», kā arī  publikācija - J. Abizovs un T. Feigmane “Netaisnīgā tiesas prāva pret tiesībzinātnieku Jakobi”/ «Неправый суд над правоведом Якоби»; literārā kritiķa un publicista Pētera Piļska memuāri.
Almanaha 7. sējums nācis klajā Viļņā. No rakstiem par Latvijas krievu tematiku šeit varētu izcelt “Austras Ozoliņas-Krauzes romānu par krievu emigrāciju”/«Роман Аустры Озолини-Краузе о русской эмиграции», ko uzrakstījušas Ludmila Sproģe un Vera Vāvere.
Almanaha “Baltijas arhīvs” 8. sējums atkal ir izdots Rīgā. Šajā sējumā lasītājam vēlreiz tiek piedāvātas Borisa Engelgarda atmiņas, bet tagad jau par nedienu un emigrācijas gadiem; kā arī bijušā Krievijas armijas Ģenerālā štāba pulkveža Borisa Jordana (1888-1956) atmiņas “Mana ģimenes hronika”/ «Моя семейная хроника», kur viņš, starp citu, atceras arī savu bērnību, kas pagājusi Rīgā.  
Almanaha 10. sējums arī nācis klajā Rīgā, pateicoties Jurija Abizova  (tolaik viņš jau bijis smagi slims) un žurnāla “Daugava” redakcijas nenogurdināmajam darbam.
Šajā sējumā publicēti fragmenti no mākslinieka Jevgēņija Kļimova (1901-1990) atmiņām. Mākslinieka karjera sākusies pirmskara Rīgā. Otrā pasaules kara laikā viņš emigrējis uz Rietumiem. Par mākslinieka dzīves sākuma etapu arī stāsta lasītājam piedāvātās atmiņas. Satura ziņā ļoti interesantas ir arī Tamāras Ērenšteinas-Ļitvinas 1938.-1939. gada vēstules. T. Ērenšteina-Ļitvina (1910-1988) bija aktīva Krievu studentu pareizticīgās vienotības dalībniece (šī vienotība darbojusies Rīgā no 1928. līdz 1934. gadam). Būdama “vienotībniece”, Tamāra Ērenšteina aizrāvās ar ikonu glezniecību. 1930. gadu beigās viņa pilnveidojusi savu ikonu glezniecības meistarību Svētajā zemē, tostarp viņa bija piedalījusies dievnama Eļļas kalnā Jeruzālemē apgleznošanā. Iepazīstoties ar 10. sējumā ievietoto vēstuļu saturu, lasītājs saskaras ar svētvietu un notikumu, kas izvērtās ap tām, dziļi personisku uztveri.
Pašlaik pēdējais - “Baltijas arhīva” 11. sējums - nācis klajā Tallinā 2006. gadā.
Almanaha “Baltijas arhīvs” 11 sējumi ir aizklājuši daudzas līdz šim pastāvējušās lakūnas Baltijas krievu vēsturē, ieviesuši zinātniskajā apritē  nozīmīgu skaitu līdz šim nezināmu literāro avotu, veicinājuši to zinātnieku satuvināšanos, kuri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādā šīs tēmas ietvaros.

Turpmāk «Балтийский архив» / «Baltijas Arhīvs» tika izdots Tallinā.  Pašlaik (2020. gads) pēdējais - 13. rakstu krājuma laidiens iznāca 2013. gadā.

Tatyana Feigmane. Latvian Russians in Historiography ofLatvia from 1990-2010