Krievu prese Rīgā

Lazars Fleišmans, Jurijs Abizovs, Boriss Ravdins. Krievu prese Rīgā: no laikraksta Segodņa 1930. gadu vēstures. -1.-5. grāmatas- Stanford, 1997. / Лазарь Флейшман, Юрий Абызов, Борис Равдин. Русская печать в Риге: из истории газеты Сегодня 1930-х годов. - Книги 1-5. - Stanford, 1997.

Latvijā pirmās neatkarības laikposmā pats populārākais krievvalodīgo preses izdevums bija laikraksts “Segodņa” (“Šodien”), kas iznācis no 1919. līdz 1940. gadam (vakara izdevums – no 1924. līdz 1940. gadam).

Padomju laikos preses izdevuma “Segodņa” avīžu savērums ticis ievietots   speciālajā periodisko izdevumu krātuvē un šā laikraksta eksemplāri bijuši gandrīz vai nepieejami ne tikai plašai publikai, bet arī vēsturniekiem un žurnālistiem. Vēl lielākā mērā aizvērts bijis laikraksta “Segodņa” redakcijas arhīva fonds, kas tika glabāts Latvijas Valsts vēstures arhīvā.  

Pēc arhīvu “atvēršanas” Stenfordas Universitātes profesors Lazars Fleišmans (bijušais rīdzinieks), kā arī Rīgas pētnieki Jurijs Abizovs un Boriss Ravdins uzsākuši laikraksta “Segodņa”arhīva fonda izpēti.

Šajā arhīvā ir saglabājusies laikraksta “Segodņa” redakcijas sarakste (1930.-1937. gados) ar tā autoriem — pazīstamajiem Krievu aizrobežas kultūras darbiniekiem: rakstniekiem Ivanu Buņinu, Aleksandru Kuprinu, Marku Aldanovu, Vladimiru Nabokovu, Ivanu Šmeļovu, Leonīdu Zurovu, Ņinu Berberovu, Nadeždu Teffi; dzejniekiem Georgiju Ivanovu, Konstantīnu Baļmontu, Zinaīdu Gipiusu, Marinu Cvetajevu, Igoru Severjaņinu, Sašu Čorniju; dramaturgu un publicistu Aleksandru Amfiteatrovu, žurnālistu un rakstnieku Vasīliju Ņemiroviču-Dančenko un daudziem citiem.

Šī sarakste liecina ne tikai par laikraksta un tā redaktoru autoritātes atzīšanu. Sarakste sniedz lasītājam plašu priekšstatu spektru par krievu emigrācijas darbiniekiem laikposmā starp diviem pasaules kariem. Turklāt visus publicētās sarakstes tekstus pavada šā fundamentālā izdevuma autoru detalizētie komentāri.

Tatyana Feigmane. Latvian Russians in Historiography of Latvia from 1990-2010