No Livonijas līdz Latvijai

Divsējumu izdevums «No Livonijas – līdz Latvijai». Sastādītājs  Jurijs Abizovs. / 2-х томник «От Лифляндии - к Латвии». Составитель Юрий Абызов. - 1-й том. - Москва, 1993; 2-й том - Рига, 1999.

1993. gadā, pateicoties Jurija Abizova un viņa dibinātās Latvijas Krievu kultūras biedrības centieniem, klajā nācis krājuma “No Livonijas – līdz Latvijai”  («От Лифляндии - к Латвии») 1. sējums, kurā galvenokārt tika ievietoti krievu žurnālistu raksti no pirms revolūcijas izdotā laikraksta “Rižskij vestņik” un jau iepriekšminētā laikraksta “Segodņa”. Pirmajā sējumā ievietotie raksti pēc sava satura aptver Viduslaikmeta un Jauno laiku periodu, bet uzrakstīti tie ir laikposmā no1880. līdz 1935. gadam.

Krājumā ievietoti Borisa Šalfejeva (1891-1935) raksti: “Svētais Kristaps” («Святой Христофор»), “Par pokālu, kas nomests no Pēterbaznīcas torņa” («О бокале брошенном с Петровской башни»), “Pēteris I Dannenšterna namā” («Петр I в доме Данненштерна»), “Ka rīdzinieki nebija pamanījuši Vāgneru” («Как рижане не заметили Вагнера»), “Pati senākā krievu kapsēta Rīgā” («Древнейшее русское кладбище в Риге») u.c.  

Autoru vidū – Fjodors Pavlovs (1872-1933) (pseidonīms Spektators):  “Grandiozie tautas svētki senatnē” («Грандиозные народные гулянья в старину»), “Krievu tirgotāji Rīgā pagātnē” («Русское купечество в Риге в прошлом»), “Jaunais gads Rīgā senatnē” («Новый год в Риге в старину») u.c., kā arī ievietoti citu ne mazāk izcilu autoru raksti.

Krājuma “No Livonijas – līdz Latvijai” 2. sējumā ir ievietoti raksti, kas publicēti laikposmā no 1917. līdz 1938. gadam.

Sastādītāja priekšvārdā atzīmēts, ka “nevar nekrist acīs tas, ka  līdz ar vēsturiski apstiptinātiem faktiem, realitāte tiek atainota arī “autora traktējumā”: mīti, leģendas un klajš izdomājums, tas ir vēsturiskās realitātes atvasinājums, ko nosaka “prātu stāvoklis”. Divsējumu krājums “No Livonijas – līdz Latvijai” nepretendē uz zinātniskumu. Šis izdevums ir domāts plašam lasītāju lokam. Un apstākļos, kad pastāv nopietnu zinātnisku pētījumu pagaidu deficīts, šāda veida grāmatas ir veicinājušas intereses attīstību par Latvijas krievu kopienas pagātni.”

2. sējuma publikāciju vidū atkal būtu jāatzīmē Borisa Šalfejeva raksti (viņš rakstījis arī ar pseidonīmu B. Pomorskis). 2. sējumā ievietots arī izcilā Krievu aizrobežas literāta, tā saucamā Sudraba laikmeta dzejnieka Georgija Ivanova (1894-1958) apcerējums par Maskavas forštāti (G. Ivanovs bieži bija viesojies Rīgā, kur viņa dzīvesbiedres dzejnieces Irinas Odojevcevas (1895-1990) tēvam, advokātam Gustavam Heinikem, bija piederējis nams Maskavas forštatē).

Krājumā ievietoti arī latviešu dzejnieka Jāņa Sudrabkalna (1894-1975) raksti, pirmskara Rīgā populārā rakstnieka Sergeja Minclova (1870-1933) un žurnālista Heinriha Grosena (Neo-Silvestrs) (1881-1974) raksti, kā arī rakstnieku Jurija Gaļiča (1977-1940) un Leonīda Zurova (1902-1971) apcerējumi u.c.  

2. sējumā ievietots arī interesants ilustratīvais materiāls (ko atlasījis J. Abizovs). Plašas publikas interesi izraisīs arī Baltijas pilsētu, ciematu un upju iepriekšējo laiku un mūsdienu nosaukumu, kā arī krājumā minēto Rīgas ielu,  rajonu un apvidu nosaukumu saraksti. Kā zināms, sakarā ar politiskajām kataklizmām, Baltijas toponīmika ir piedzīvojusi daudz pārmaiņu.

Tatyana Feigmane. Latvian Russians in Historiography of Latvia from 1990-2010