XVII gs. beigās saasinājās cīņa par dominējošu stāvokli Baltijas jūras reģionā. Dānija, Saksija un Krievija izveidoja koalīciju pret Zviedriju. Sākumā zviedrus karā pavadīja veiksme. Dānija un Polija no kara izstājās, bet enerģiskajam krievu caram Pēterim I īsā laikā izdevās modernizēt armiju. Par lūzuma punktu Ziemeļu karā kļuva kauja pie Poltavas (1709. gads), kurā krievi sagrāva zviedru armiju. Jau tā paša gada novembrī krievu karaspēks ielenca Rīgu. >>

1812. gadā sākās Krievijas karš pret Napoleonu un tā sabiedrotajiem. >>

XVIII gs. beigās – XIX gs. pirmajā pusē Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņās valdošo stāvokli joprojām ieņēma vācu muižnieki un tirgotāji. Krievijas likumi uz Baltijas guberņām neattiecās. Lietvedības valoda tajās bija vācu. Pilnvērtīgu izglītību varēja iegūt tikai vācu valodā. Krievu pareizticīgo minoritātei, ko galvenokārt veidoja tirgotāji un strādnieki, patstāvīgas politiskas nozīmes nebija. Pie turības tikušie pareizticīgie tirgotāji nereti pārņēma vācu kultūru, atdeva savus bērnus vācu skolās. >>

Dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā un reformu sākums Krievijā, Krievijas valstiskuma tūkstošgades svinības 1862. gadā modināja krievu nacionālo pašapziņu Baltijas guberņās un vispirms jau Rīgā.  >>

XIX gs. beigās – XX gs. sākumā Rīga kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas rūpniecības centriem.  >>

XX gadsimta sākumā Rīga pilnībā iegūst lielas Eiropas rūpniecības pilsētas veidolu.  >>

Pirmais pasaules karš kļuva par smagu pārbaudījumu Eiropas tautām. Latvijas teritorija jau no kara pirmajām dienām atradās karadarbības zonā.  >>