Pirmā krievu skola Rīgā tika atklāta 1789. gadā pēc Ķeizarienes Katrīnas Otrās rīkojuma. Skola atrodas netālu no tagadējo Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvša ielu krustojumā, pēc Ķeizarienes Katrīnas II dekrēta. Pēc ķeizarienes nāves skola tika nosaukta viņas vārdā. Apmācības termiņš šajā skolā bija 4 gadi. 1804. gadā skola ieguva apriņķa skolas statusu. 1878. gadā skola tika pārveidota par četrgadīgo pilsētas skolu, kurā pamatizglītību varēja iegūt pārsvarā amatnieku un zemāko ierēdņu bērni. No 1889. gada un līdz evakuācijai Pirmā pasaules kara laikā, skola atradās ēkā Romanova ielā 55 (patlaban – Lāčplēša iela 55). >>

Latvijas Universitāte ir dibināta 1919.gadā. Augstākā mācību iestāde izveidota uz Rīgas Politehnikuma bāzes, kas darbojies no 1862. gada, bet 1896. gadā tika pārveidots par Rīgas Politehnisko institūtu. >>

Krievu universitātes kursu pasniedzēji un klausītāji. 1. rindā ceturtais no kreisās profesors Konstantins Arabažins. >>

1919. gadā Latvijas Republikas Tautas padome pieņēma likumus „Par Latvijas izglītības iestādēm” un „Par Latvijas mazākumtautību skolu iekārtojumu”, saskaņā ar tiem nacionālās minoritātes ieguva autonomijas tiesības skolu veidošanā un vadīšanā. Izglītības ministrijā izveidoja nacionālās nodaļas, tai skaitā Krievu nodaļu. >>

Pašos neatkarīgās Latvijas pirmsākumos, 1919. gadā, uz Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja Latvijas Universitāti (LU), kas kļuva par zinātnes un pedagoģiskās darbības centru. Mācībspēku vidū izcēlās neliela krievu akadēmiskās inteliģences grupa. Dažādos laika posmos universitātē strādāja no 11 līdz 20 krievu pasniedzēju. Viņu vidū bija gan pirmskara Rīgā veidojušies speciālisti, gan emigranti no Padomju Krievijas, gan jaunās paaudzes pārstāvji, kas izglītību jau bija ieguvuši Latvijas Universitātē. >>

Text is not translated >>

Text is not translated >>