Valsts Krievu pedagoģiskie kursi

Jaunu pedagogu apmācība bija vitāli svarīgs jautājums krievu skolām. To turpmākais liktenis lielā mērā bija atkarīgs no jaunu kvalificētu mācībspēku skaita palielinājuma. Latvijas krievu sabiedrība, saprotot, ka krievu skolu nākotne ir to pedagogos, centās, cik vien iespējams, atrisināt šo krievu diasporai sarežģīto uzdevumu.

Būtu jānošķir divi pedagogu apmācības līmeņi: pamatskolām un vidusskolām. Sākumā skolotāju apmācība pamatskolām tika veikta tikai vasaras skolotāju kursos. 1926. gadā šī misija tika uzticēta Valsts Krievu pedagoģiskiem kursiem Rīgā. Sākumā tie bija viengadīgi kursi, taču no 1928./29. mācību gada tie kļuva divgadīgi. Šajos kursos ģimnāziju absolventi tika uzņemti, rīkojot izglītības atestātu konkursu. Katrā kursā bija pa 30 klausītāju: 20 no Latgales un 10 no Rīgas un Liepājas. Mācību maksa bija 20 lati gadā. No tās tika atbrīvoti klausītāji ar zemiem ienākumiem. No 1926. līdz 1929. gadam kursus vadīja Ivans Tutiškins, bet no 1929. gada līdz to likvidācijai 1932. gadā – Elpidifors Tihoņickis.

Tā kā akūtākais mācībspēku trūkums bija jūtams Latgalē, IZM Krievu nodaļa izvirzīja mērķi izveidot šajā reģionā Skolotāju institūtu. 1927. gadā tika pieņemts lēmums par šāda institūta izveidi. LR Saeima tam piešķīrusi 17 tūkstošus latu. Tomēr radās domstarpības par institūta atrašanās vietu: vai tam vajadzētu atrasties Jaunlatgalē (tagad – Pitalova) vai Rēzeknē? Tomēr, tā kā Jaunlatgalē institūtam nebija piemērotas ēkas, tika nolemts uz laiku atvērt Pedagoģisko institūtu Rēzeknē.