Rēzeknes Valsts Krievu pedagoģiskais institūts

1927. gadā tika nolemts izveidot Valsts Krievu pedagoģisko institūtu. LR Saeima šim institūtam piešķīrusi 17 tūkstošus latu. Izglītības ministrijas Krievu nodaļā nebija vienprātības par to, kur institūtam jāatrodas: Jaunlatgalē (tagad – Pitalova) vai Rēzeknē. Rezultātā tika pieņemts lēmums par labu Rēzeknei.

Institūtā uzņēma personas, kuras bija pabeigušas pilnu pamatskolas kursu. Institūta mācību programma tika izstrādāta 5 gadiem. Absolventi ieguva vidējo izglītību un tiesības pasniegt vidusskolā. Mācību maksa bija zema – 20 lati gadā.

1927. gadā par Krievu pedagoģiskā institūta vadītāja pienākumu izpildītāju tika iecelts toreizējais Rēzeknes Valsts krievu ģimnāzijas direktors N. Krasnopjorovs. Kopš 1929. gada institūtu vadīja Ivans Tutiškins. 1931. gadā institūtā mācījās 126 studenti. No tiem: 21 audzēknis no Daugavpils novada, 43 – no Rēzeknes novada, 50 – no Jaunlatgales novada, 9 – no Ludzas novada, divi - no Liepājas un viens no Rīgas.

Krievu pedagoģiskā institūta darbība veicināja jaunu pedagogu skaita palielinājumu pamatskolās, galvenokārt Latgalē. Tomēr 1935. gadā Rēzeknes Valsts Krievu pedagoģiskais institūts tika slēgts sakarā ar izmaiņām Latvijas valsts nacionālajā politikā, tostarp izglītības jomā.