1883. gada 2. oktobrī Rīgā tika nodibināts Krievu teātris.  >>

XX gadsimta sākumā Rīga pilnībā iegūst lielas Eiropas rūpniecības pilsētas veidolu.  >>

Loborži – literātu un mākslinieku pajumte Latgalē. – Vērēmu pagasts Rēzeknes novadā. >>

Ikgadējās "Krievu kultūras dienas" ir Krievu Aizrobežas diasporas tradīcija, kas radusies 1924. gadā Kopš 1925. gada "Krievu kultūras dienas" tika plaši svinētas arī Latvijas Republikā. Šo svinību galvenā iniciatore bija "Rīgas Krievu izglītības biedrība", kuru vadījis Elpidifors Tihoņickis.. >>

Starpkaru periodā krievu prese ieņēma redzamu vietu Latvijas laikrakstu un žurnālu tirgū, kur tolaik bija izveidojušās trīs cita citu šķērsojošas informācijas telpas – latviešu, krievu un vācu.  >>

Pēc boļševiku revolūcijas uzvaras patvērumu Latvijā guva daudzi Krievijas mākslinieki, to skaitā tādi pazīstami kā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis un Sergejs Vinogradovs.  >>

Neatkarīgās Latvijas apstākļos laikā starp diviem kariem Rīga kļuva par vienu no krievu aizrobežas kultūras centriem.  >>

Rīgas Jaunatnes teātris dibināts 1940. gadā. No 1946. gada darbojās divas trupas – latviešu un krievu. Teātris bija populārs visu vecumu skatītāju vidū. 1992. gadā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula rīkojuma teātri, neraugoties uz sabiedrības protestiem, likvidēja. >>

„Sovetskaja molodjož” izcēlās ar dzīvu stilu, arī vārda brīvības pakāpe Baltijas republikās bija augstāka nekā pārējā PSRS teritorijā. Tieši „Sovetskaja molodjož” vienīgā no visiem padomju preses izdevumiem publicēja interviju ar opozīcijas politiķi Borisu Jeļcinu un operatīvas reportāžas par asiņainajiem notikumiem Baku un Tbilisi.  >>

Viktors Abakšins. Tā laika hronika. >>