Rīgā jaunā rātsnama būvniecības darbi tika īstenoti piešķirot līdzekļus no pilsētas budžeta. Būvniecība tika uzsākta XVIII gadsimta otrajā pusē un pabeigta 1765. gadā. Šo ēku projektēja Krievijas armijas inženierpulkvedis Johans Frīdrihs  fon Etingers (1714-1767). /Skat. rakstu/. >>

1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Krievija ieguva Latgali.

1795. gadā Krievijas impērijā tika iekļauta Kurzemes hercogiste  >>

Ernsts Johans Bīrons (Bīrens; 1690–1772) – Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīts, no 1737. gada – Kurzemes un Zemgales hercogs. /Skat. rakstu/. >>

Rundāles pils ir viens no visievērojamākajiem un pazīstamākajiem 18. gadsimta arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Šī pils ir uzbūvēta pēc itāļu izcelsmes Krievijas arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. /Skat. rakstu/. >>

Rīgas tirdzniecības nolikums (1765. gads), glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondos >>

Tirgoņa Semjona Ļeļuhina nams. J.K. Broces zīmējums.

Smoļenskas guberņā dzimušais kaņepāju tirgotājs Semjons Ļeļuhins 1789. gadā Klīversalā atvēra manufaktūru, kur ražoja Rīgas balzamu pēc A. Kunca receptes. Manufaktūra darbojās līdz 1808. gadam. Balzamu sūtīja ne tikai uz Krievijas guberņām, bet arī uz Rietumeiropu. >>

Krievu namdari Rīgā. J. K. Broces zīmējums. >>

Navigācijas laikā pa Daugavu uz Rīgu no Smoļenskas un Vitebskas guberņas peldēja strūgas ar precēm gan Rīgai, gan tālākai transportēšanai uz Rietumeiropu.

J. K. Broces zīmējums.

1767. gadā Rīgā bija 19 485 iedzīvotāji, no tiem 8560 (43,9%) bija vācieši, 6654 (34,1%) – latvieši, 2963 (15,2 %) – krievi, 1308 (6,8 %) – poļi. >>

Rīgas citadele. J. K. Broces zīmējums. >>

Pēc Rīgas ieņemšanas, kuru veica feldmaršala Šeremetjeva vadītais karaspēks, Rīgas rāts 1711. gadā nolēma uzdāvināt krievu ķeizaram Pēterim I namu, kas līdz šim piederēja bagātam tirgonim Hennenbergam (kas mira no mēra). >>