Kristus Augšāmcelšanās baznīca un Kunga Apskaidrošanās dievnams Vecslabadā
Kristus Augšāmcelšanās un Kunga Apskaidrošanās baznīca. – Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas novads.
Vecslabadas ciems (latgaliešu: Vacsloboda) atrodas Ludzas novadā, netālu no Baltkrievijas un Krievijas robežas. Vecslabada ir Istras pagasta centrs.
Pareizticīgo draudze Vecslabadā tika izveidota 1839. gadā bijušās uniātu draudzes vietā. (Uniāti – jeb grieķu katoļi – Austrumu kristietības novirziens – tulkot.piez.)
Latvijas pareizticības vēstures pētnieks Sergejs Saharovs (1880–1954) atzīmējis: “1842. gadā bijušās uniātu baznīcas vietā, pateicoties draudzes locekļu pūliņiem un ar vietējā muižnieka Beņislavska palīdzību, ar Polockas un Vitebskas arhibīskapa Vasīlija svētību no parastajiem bruģakmeņiem tika uzcelts [..] Tā Kunga Apskaidrošanās pareizticīgo dievnams, ar ķieģeļu apdari stūros un karnīzēs.”
Arhitektoniski Kunga Apskaidrošanās dievnama ēka celta ampīra stilā, kas Austrumlatvijai nav tradicionāls. Šī sakrālā celtne ir viena no nedaudzajām lauku apvidū, kas būvēta no nedegoša materiāla, nevis no koka. Dievnama ēka savā pamatnē taisnstūrveida, bez kupola, virs altārdaļas slējās krusts, virs priekšējās daļas atradās zvanu tornis. 1855. gadā draudzē bija 2082 cilvēki.
Pirmais, baznīcas dokumentos minētais Kunga Apskaidrošanās dievnama pārzinis, bija tēvs Kalliņiks Savickis, kura kalpošanas laikos dievnama ēkai jau bija nepieciešams būtisks remonts. 1857. gadā spēcīgas vēja brāzmas sabojājušas jumta segumu un dievkalpojumus uz kādu laiku nācās pārtraukt.
No 1858. gada par dievnama pārzini kalpojis tēvs Isākijs Doroņins. Pateicoties viņa pūlēm, dievnama jumts un griesti tika atjaunoti, šeit atsākās arī regulāri dievkalpojumi.
1861. gadā t. Isākijs savās mājās atvēris baznīcas draudzes skolu, bet dievnama paspārnē – bibliotēku.
1866. gadā, pateicoties jaunā dievnama pārziņa tēva Nikolaja Ņikiforovska centieniem, Kunga Apskaidrošanās baznīcas paspārnē tika atvērta tautas skola. Pēc t. Nikolaja iniciatīvas tika veikti remontdarbi dievnamā. Draudzes locekļu skaits palielinājies līdz 3054 cilvēkiem.
1887. gada martā t. Nikolajs Ņikiforovskis nomiris, nokalpodams Kunga Apskaidrošanās draudzē 22 gadus. Tēva Nikolaja vietā par pārzini tika norīkots viņa 25 gadus vecais dēls t. Vladimirs Ņikiforovskis.
Viņš uzreiz iniciējis jautājumu par jaunas baznīcas celtniecību, jo Kunga Apskaidrošanās dievnama ēka vairs nespēja ietvert pieaugušo draudzes locekļu skaitu (pēc 1894. gada datiem, to skaits bija – 4309 cilvēki) un bija nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī.
Jau 1888. gadā t. Vladimirs Ņikiforovskis sāka vākt ziedojumus jaunas baznīcas būvniecībai. 1899. gadā tika apstiprināts jaunās mūra baznīcas celtniecības plāns. Līdz 1904. gadam ziedojumu summa sasniedza 12 000 rubļu, taču ar to vien nepietika, lai uzceltu lielu dievnamu. Tad baznīcas draudzes vecākais Flors Obrazcovs devies uz Sanktpēterburgu – uz pieņemšanu pie Sv. Sinodes virsprokurora, pēc kuras no valsts kases tika atvēlēti 17 000 rubļu baznīcas celtniecībai .
1906. gada 18. jūnijā notika jaunās baznīcas pamatakmens likšanas ceremonija. Būvdarbus vadījis Polockas eparhiālais arhitekts Vladimirs Koršikovs (1858–1920). Baznīcas celtniecība, kuras izmēri ir 29 x 17,5 x 13,3 m, tika pabeigta 1908. gada beigās. Tā paša gada 2. novembrī notika baznīcas svinīgā iesvētīšana par godu Kristus Augšāmcelšanai, ko veicis Ludzas baznīcas apriņķa prāvests virspriesteris Feodors Ņikonovičs (1854–1911). Vecslabada kļuva par vienīgo ciemu Latgales teritorijā, kurā vienlaikus darbojās divi pareizticīgo dievnami.
Kristus Augšāmcelšanās baznīcas ēka tika celta krustveida formā un visa sakrālā celtne kopā ar telsveida zvanu torni ir vainagota ar sešiem sīpolveida kupoliem. Arhitektoniski baznīca ir risināta tradicionālā krievu stilā, kas to atšķir no vecā Kunga Apskaidrošanās dievnama. Kā atzīmējis S. Saharovs, “jaunā Kristus Augšāmcelšanās baznīca nenoliedzami pieder pie labākajiem dievnamiem Latvijā, gan pēc savas arhitektūras, gan pēc mākslinieciskās apdares.”
Kristus Augšāmcelšanās baznīcas interjeru rotā trīsrindu ikonostass, kas pārklāts ar zeltītu un sudrabotu oksidētu basmu. Visas ikonostasa ikonas pēc slavenā krievu gleznotāja Viktora Vasņecova (1848–1926) skicēm ir gleznojis mākslinieks akadēmiķis Nikolajs Verhoturovs (1863–1944). Baznīcā atrodas arī viņa autordarbi – centrālā ikona “Svētais vakarēdiens” un ikona “Lūgšana par biķeri”. Dievnama grīdu klāj krāsainas flīzes.
Pēc Kristus Augšāmcelšanās baznīcas uzcelšanas Vecslabadā, Kunga Apskaidrošanās dievnamam bijusi galvenokārt palīgloma ticīgo reliģisko vajadzību apkalpošanā; dievkalpojumi vecā dievnamā notikuši tikai pēc draudzes locekļu vēlēšanās.
Tēvs Vladimirs Ņikiforovskis daudz strādājis, lai izglītotu baznīcas draudzes locekļus. Laikposmā no 1897. līdz 1908. gadam 13 apkārtnes ciemos tika atvērtas baznīcas draudzes skolas. Tajās lasītprasmes un rakstītprasmes pamatus apguva ne tikai pareizticīgo bērni, bet arī vecticībnieku, katoļu un ebreju bērni. 1914. gadā t. Vladimirs Ņikifirovskis tika apbalvots ar Svētās Annas ordeni. Baznīcas pārziņa t. Vladimira bērni – Konstantīns, Marija,Vasīlijs, Jeļena un Gaļina – strādāja draudzes skolās par skolotājiem.
1919. gada 1. decembrī t. Vladimirs Ņikiforovskis nomiris un tika apbedīts pie Kristus Augšāmcelšanās baznīcas altārdaļas. 1922. gada augustā par baznīcas pārzini kļuva virspriesteris Sergijs Jefimovs. 1926. gadā, pateicoties viņa pūliņiem, tika atjaunota Pirmā pasaules kara laikā bojātā Kunga Apskaidrošanās dievnama ēka. Baznīcas jumts pārklāts ar jaunu šķeldas segumu, bet virs altārdaļas uzbūvēts tornītis ar to vainagojošo sīpolveida jumolu un krustu. Visus nepieciešamos līdzekļus t. Sergijam izdevās savākt, apstaigājot ar ikonu Latgales draudzes.
No 1927. gada decembra Vecslabadas draudzē kalpojis t. Nikolajs Koļencevs. Pateicoties t. Nikolaja centieniem, tika veikts Kristus Augšāmcelšanās baznīcas ēkas remonts. Starpkaru gados Vecslabadas draudze bija skaitliski vislielākā starp Latvijas pareizticīgo lauku draudzēm.
Otrā pasaules kara laikos abi dievnami Vecslabadā nebija cietuši. Taču pēc kara beigām, 1940. gados, Kristus Augšāmcelšanās baznīcas zvanu torņa teltsveida kupols stipri cietis no zibens spēriena un ilgu laiku tas netika atjaunots.
Kas attiecas uz Kunga Apskaidrošanās dievnamu, tad vēl pirmajos pēckara gados tas bija darbojies, taču 1949. gadā Kunga Apskaidrošanās dievnama ēka, ar Eparhiālās padomes piekrišanu, tika nodota pagaidu lietošanā Istras pagasta izpildkomitejai graudu glabātuvei. Baznīcas piederumi bija novietoti altārdaļā, bet ikonostass norobežots ar dēļiem. Remontdarbi dievnama ēkā netika veikti, un laika gaitā tas arvien vairāk novecojis un nonācis uz sabrukuma robežas.
Tomēr 1990. gadu sākumā tika ierosināts jautājums par Kunga Apskaidrošanās dievnama atjaunošanu, veikti zināmi darbi, taču ekonomisku iemeslu dēļ tolaik iecerēto tā arī neizdevās īstenot. Arī patlaban šī dievama ēka ir pussagruvušā stāvoklī.
1982. gadā par Kristus Augšāmcelšanās baznīcas pārzini tika iecelts tēvs Vladimirs Basmanovs. 1990. gada novembrī t. Vladimirs sāka noturēt Ticības Mācības stundas bērniem.
No 1999. gada septembra Vecslabadā par baznīcas pārzini kalpoja t.Viktors Teplovs, kurš daudz ko paveicis Kristus Augšāmcelšanās baznīcas restaurācijas labā. Tika izremontēta arī baznīcas klēra ēka, kur iepriekš atradās skolas internāts. Pateicoties t. Viktoram, tika atklāta svētdienas skola, organizēts baznīcas koris.
Mūsu dienās Vecslabadas baznīcas draudze nav liela. Tomēr draudzē darbojas svētdienas skola un bibliotēka; tiek organizēti svētceļojumi uz svētvietām.
Kopš 1991. gada Vecslabadā ikgadu, 19. augustā, Mūsu Kunga Jēzus Kristus Apskaidrošanās svētkos notiek krusta gājiens no Kristus Augšāmcelšanās baznīcas uz pussagruvušo Kunga Apskaidrošanās dievnamu.
1998. gadā Kristus Augšāmcelšanās baznīcas ikonostass iekļauts valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
Saskaņā ar 2020. gada datiem, par Kristus Augšāmcelšanās baznīcas un Kunga Apskaidrošanās dievnama pārzini kalpo tēvs Sergijs Kiričenko.
Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās baznīca ir vienīgais pareizticīgo dievnams Latvijā, kas veltīts Gaišajai Kristus Augšāmcelšanai.
2023. gads
Kunga Apskaidrošanās un/vai Kristus Augšāmcelšanās baznīcā kalpojuši šādi garīdznieki:
1856. – 1858. gadā – t. Kalliņiks Savickis (1828–?).
1858. – 1864. gadā – t. Isākijs Doroņins (?–?).
1864. – 1887. gadā – t. Nikolajs Ņikiforovskis (1836–1887).
1887 – 1919. gadā – t. Vladimirs Ņikiforovskis (1862–1919).
1919. – 1920. un 1938. – 1942. gadā – priestermūks Andrejs (Tiško; 1871–1942).
1922. – 1927. gadā – t. Sergijs Jefimovs (1878–1966).
1927. – 1937. gadā – t. Nikolajs Koļencevs (1896–1975).
1939. – 1942. un 1943. – 1944. gadā – t. Nikolajs Krasnogorodskis (1895–?).
1944. – 1960. gadā – t. Vladimirs Paņkovs (1892–1967).
1965. – 1976. gadā – t. Jakovs Ļegkijs (1906–1982).
1976. – 1982. gadā – t. Joanns Popovs (1938–?).
1982. – 1995. gadā – t. Vladimirs Basmanovs (1938–?).
Informācijas avoti:
С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 123.-126. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 73. -75. lpp.
Ilustrācijas tēmai
