Tamāra Fomina

Tamāra Fomina (1916. g. 18. februārī, Novgorodas guberņā, Krievijas impērijā – 1995. g. 8. novembrī, Maskavā, Krievijas Federācijā) – filoloģijas doktore (Dr. philol.), klasiskās filoloģijas speciāliste, tulkotāja, pasniedzēja.  

Tamāra Fomina (dzim. Kalniņa) ir dzimusi Novgorodas guberņas (patlaban – Tveras apgabals) Bologoje ciematā (kopš 1917. gada – pilsēta), Krievijā.

1934. gadā Tamāra absolvējusi Daugavpils Valsts ģimnāziju. No 1934. līdz 1940. gadam viņa studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un Filosofijas fakultātēs.  

Otrā pasaules kara laikā T. Fomina nonāca evakuācijā Sibīrijā. 1944. gadā viņa absolvējusi Tomskas Universitātes Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu. Tajā pat gadā filoloģe atgriezās Latvijā.  

No 1945. līdz 1947. gadam T. Fomina ieņēma Rīgas Skolotāju institūta direktora vietnieka amatu. 1947.-1958. gados – Latvijas Valsts pedagoģijas institūta dekāne. 1958. gadā Tamāra Fomina aizstāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Cicerona filozofiskā terminoloģija (pamatojoties uz traktāta “De finibus bonorum et malorum – Par labā un ļaunā robežām” analīzes”). 1990. gadu sākumā kandidāta zinātniskais grāds ticis nostrificēts kā zinātņu doktora grāds.

No 1958. līdz 1993. gadam, kā docente, T. Fomina pasniegusi Latvijas Valsts universitātē (LVU). Viņa ieņēma Filoloģijas fakultātes dekāna vietnieces amatu. 1964.-1989. gados – vadījusi LVU Klasiskās filoloģijas katedru.  Par Tamāras Fominas raksturīgāko īpašību bijusi principialitāte, viņa izvirzījusi augstas prasības studentiem.   

T. Fomina ir daudzu mācību grāmatu, ievadrakstu autore un līdzautore, kā arī komentāru sastādītāja un tulkotāja. Viņa bija piedalījusies šādu grāmatu antīkajā literatūrā un klasisko autoru tekstu izdošanā:

1)    Sengrieķu literatūra. Rīga: LVU, 1963;

2)    Antīkās literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne, 1968;

3)    Antīkās pasaules autori. I d. Estētiskās domas attīstība sengrieķu autoru darbos. Mācību līdzeklis. Rīga: LVU, 1977;

4)    Agrā renesanse. Rīga: Zvaigzne, 1981;

5)    M.T. Cicerona dzīve un daiļrade. Rīga: LVU, 1986;

6)    Sengrieķu literatūras antoloģija. Rīga: Zvaigzne, 1990;

7)    Senās Romas literatūras antoloģija. Rīga: Zvaigzne, 1994.

Bija precējusies, šajā laulībā piedzimusi meita. Vēlāk ir dzimis mazdēls.  

Tamāra Fomina ir mirusi 1995. gada 8. novembrī, Maskavā,  viesojoties pie meitas. T. Fomina ir apbedīta Rīgā, Lāčupes kapos.      

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1)    Bankavs A., Jansone I. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. I. Rozenvalde (red.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 133. lpp. ;

2)    Молчанова М.М. Во время войны. (Kara laikā.)  Grāmatā: Историческому образования в Сибири 90 лет: исторический факультет Томского государственного университета в воспоминаниях и документах. Хаминов Д.В., Некрылов С.А. (сост.) Томск: изд. Томского университета, 2008. 94. lpp.