Rīgas stadions «Daugava»
Sporta biedrības “Daugava” stadions. – Augšielā 1. V. Ļisicina foto.
Sporta biedrības “Daugava” stadions ir uzcelts 1945. gadā uz 1927. gadā dibinātās Rīgas pilsētas stadiona bāzes. Ilgu laiku šis stadions bija Latvijas galvenais sporta laukums.
Vecajās fotogrāfijās var redzēt augstu pompozu fasādes arku ar kolonādi pie ieejas stadiona arēnā, kas veidota Staļina laiku arhitektūras tradīcijās. Pa kreisi un pa labi no arēnas, izveidojot it kā sava veida anfilādi, atiet divi celtnes spārni, kur bija izvietotas biļešu pārdošanas kases. Lielā laukumā pie centrālās ieejas tolaik atradās strūklaka. Pēc pieciem gadiem, 1950. gadā, pēc arhitekta Vladimira Šņitņikova (1914-1996) projekta pa stadiona perimetru tika uzbūvētas stadiona tribīnes ar aptuveni 15 tūkstošām vietām skatītājiem, kā arī tika uzcelta mazā sporta arēna, kas bija paredzēta 4 tūkstošiem skatītāju.
1959. gadā sporta kompleksa teritorijā ekspluatācijā tika nodota pirmā Latvijā sporta slidotava ar mākslīgā seguma ledus arēnu, kas vēlāk, iegūstot vieglu piepūšamo kupolu, pārtapa par segtu slidotavu. Stadiona “Daugava” būves rekonstruētas ne vienu reizi vien. Tā, 1974. gadā pēc slavenā Latvijas arhitekta Viktora Rimšas (dz. 1936. g.) projekta “sociālistiskā reālisma” stilā veidotās rietumu tribīnes tika aizstātas ar mūsdienīgām daudzlīmeņu tribinēm no dzelzsbetona konstrukcijām.
1990. gadu sākumā “Daugavas” stadionā tika galīgi nojauktas vecās, savu laiku nokalpojušās koka tribīnes. Pēc deviņiem gadiem stadiona arēnu atkal atjaunoja: uzstādīja jaunas tribīnes, nomainīja iekšējos un ārējos inženiertīklus, uzbūvēja papildu ģērbtuves un ložas preses pārstāvjiem. Vienlaikus notika arī ledus halles rekonstrukcija pēc pazīstamās latviešu arhitektes Andas Ārgales projekta. Parādījās ģērbtuves un atlētikas treniņu telpas hokejistiem, tika nomainīta saldēšanas iekārta, kas spēja nodrošināt labāku mākslīgā ledus kvalitāti. Kompleksā tika izveidoti sporta laukumi un treniņu futbola laukumi. Zem galvenās arēnas tribīnēm atradās skrejceļi.
Pagājušā gadsimta 1980. gados šeit trenējās izcilie Latvijas bobslejisti, apgūdami efektīvus starta paņēmienus.
Lielākajai daļai rīdzinieku “Daugava” asociējas ar tāda paša nosaukuma futbola komandu, kurai šā stadiona laukums bija galvenā treniņu un sporta batāliju vieta. Lūk, kā iepriekšējo gadu notikumus savā grāmatā apraksta pazīstamais sporta žurnālists un futbola tiesnesis Miķelis Rubenis: “ Pēckara bada 1949. gadā tukšu vietu stadionā nebija. Neticami, bet fakts, ka uz 17 000 vietām Rīgā tajos laikos tika pārdotas pa 20 000 biļetēm! Gan 1960., gan 1961. gadā. Uz Jāņa Skredeļa “Daugavu”, kas sekmīgi uzstājās PSRS pirmajā līgā, 1985. un 1986. gadā, nāca 8 līdz 15 tūkstoši cilvēku uz katru maču!”
Rīgas futbola klubs “Daugava”, sākot ar 1949. gadu, četras sezonas pēc kārtas spēlējis PSRS augstākajā līgā. Pēc tam futbola klubs atkārtoja savu panākumu 1961.-1962. gadā. 20. gadsimta piecdesmitajos gados “Daugavas” komandas vārtus sargājis slavenais vārtsargs Valentīns Ivakins, kurš vēlāk izcīnījis Padomju Savienības čempiona un Kausa ieguvēja titulus, spēlējot PSRS izlasē. Dažādos gados Latvijas futbola komandas slavu kaldinājuši Alfons Jēgers, Georgijs Smirnovs, Sergejs Šavlo, Aleksandrs Starkovs, kurš vadīja Latvijas futbola izlasi, kura tolaik aizkļuva līdz Eiropas čempionāta finālturnīram. Vēlāk A. Starkovs trenējis Maskavas futbola klubu “Spartak”.
Ne reizi vien stadions “Daugava” bija atvēlējis savu arēnu un laukumus dažādiem kultūras pasākumiem. Sākot ar 1960. gadu, šeit regulāri notiek Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku koncertuzstāšanās. Starp citu, pirms XXIV Dziesmu un Deju svētkiem, kas notikuši 2008. gadā, “Daugavas” stadiona galvenā arēna tika ievērojami pilnveidota, jo Rīgas pilsētas varas iestādes tās renovēšanā un labiekārtošanā ieguldījušas vairāk nekā 200 000 latu. Daudzi rīdzinieki vēl joprojām atceras arī pilnīgu anšlāgu, kas šeit bijis 1990. gada 13.-14. jūnijā slavenā mūziķa un rokgrupas “Kino” līdera Viktora Coja (1962.21.06 – 1990.15.08) koncertos.
Ikdienā un svētkos “Daugavas” stadionā, kas atrodas praktiski Rīgas centrā, var redzēt puišus un meitenes speram pirmos soļus lielajā sportā – futbola, vieglatlētikas, daiļslidošanas un hokeja sekcijās.
Oļegs Jazevs
Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). – Рига, 2010.
P. S. 2017. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tika uzsākti stadiona “Daugava” rekonstrukcijas darbi, kas noslēdzās 2023. gadā.
Informācijas avoti:
1. Miķelis Rubenis. Latvijas futbola vēsture. – Rīga, 2000.
2. Jānis Krastinš, Ivars Strautmanis. Rīgas arhitektūras ceļvedis. – Rīga, 2004.
