Saldus Dieva Parādīšanās baznīca

Dieva Parādīšanās pareizticīgo baznīca. – Saldus novads, Saldus, Striķu ielā 26/ Jaņa Rozentāla ielā 1A.

Saldus ir pilsēta Kurzemē, novada administratīvais centrs. Vietvārds Saldus (Salden) pirmo reizi tiek minēts 13. gadsimta rakstu avotos. 14. gadsimtā netālu no Kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēlis pili, kas bija veltīta ordeņa patronesei Vissvētākajai Jaunavai Marijai un nosaukta par “Mūsu mīļās Kundzes pili” (vācu : Die Burg unserer lieben Frau) vai Frauenburgu. Pirmo reizi Livonijas ordeņa piļu sarakstā tā minēta 1411. gadā, bet par Frauenburgas/Saldus pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1856. gads.

Pareizticīgo draudze šeit izveidota 1890. gadā. Tolaik Kurzemes pilsētā kopā ar apkārtējiem miestiem dzīvoja aptuveni 4000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 300 bija pareizticīgie, viņiem arī tika dibināta jauna pareizticīgo draudze. Sākotnēji pareizticīgo dievkalpojumi tika noturēti pagaidu telpās, bet jau 1897. –1898. gadā pilsētā bija uzcelta mūra baznīca.

Tāpat kā daudzi citi to laiku pareizticīgo dievnami Baltijā, arī Saldus baznīca celta tā dēvētajā bizantiešu-pseidokrievu stilā jeb eklektikā. Pēc neapstiprinātām ziņām, baznīcas projektu izstrādājis Vidzemes guberņas arhitekts Vladimirs Lunskis (1862–1920). Kulta ēka ir uzbūvēta no vietējiem skaldītiem laukakmeņiem, izmantojot sarkanos ķieģeļus, no kuriem izlikti ēkas stūri, durvju un logu ailes un dzegas. Tāpat kā vairumam pareizticīgo dievnamu, arī šai sakrālai celtnei ir viens sīpolveida kupols, kas centrā slejas virs pamatapjoma jumta. Dievnamam ir piebūvēts teltsveida zvanu tornis. Vienlaikus ar baznīcas ēku tika uzbūvētas divas mājas – baznīcas klēram un draudzes skolai.

Ar Rīgas un Mītavas/ Jelgavas bīskapa Agafangela (Preobraženska; 1854–1928) svētību 1898. gada 15. novembrī Saldus dievnamu iesvētījis Liepājas apriņķa prāvests t. Maksimiliāns Zlatinskis (1850–1921). Baznīca tika nosaukta par godu Dieva Parādīšanai. 1895. gadā Dieva Parādīšanās pareizticīgo draudzē bija 314 draudzes locekļu; pēc 1937. gada datiem – 200 draudzes locekļu, pārsvarā – latvieši.

Diemžēl Otrā pasaules kara beigās kaujas lādiņš nopostījis Saldus pareizticīgo baznīcas zvanu torni. Tika uzspridzināts teltsveida kupols un to vainagojošais sīpolveida jumols, kā arī daudzskaldņu kupola pamata cilindrs. 20. gadsimta 40.–50. gados nopostītā zvanu torņa vietā virs dievnama priekštelpas tika uzbūvēts neliels koka tornītis ar apmetumu un lēzenu skārda seguma jumtu.

Saldus Dieva Parādīšanās pareizticīgo baznīca nekad netikusi slēgta, lai gan padomju ateistiskā režīma laikos draudzes locekļu skaits nebija liels, un dievkalpojumi šeit notikuši tikai divas reizes mēnesī. Pašlaik draudzes locekļu skaits ir palielinājies, draudzē ir pastāvīgs pareizticīgais priesteris, regulāri notiek dievkalpojumi.

Ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam Saldus baznīcā tika veikti neatliekamie remontdarbi. Renovācijas darbu gaitā atrestaurēts Otrā pasaules kara beigās izpostītais zvanu tornis. Virs dievnama priekštelpas no sarkaniem ķieģeļiem tika uzcelts daudzskaldņu kupola pamata cilindrs un virs tā no jauna izbūvēts pats zvanu torņa teltsveida kupols, ko vainago neliels sīpolveida jumols.

Ikonostass Saldus Dieva Parādīšanās dievnamā ir vienrindas, ozolkoka krāsā ar zeltījumu, ikonu tajā ir divpadsmit. Baznīcas godājamās svētlietas ir lielā Kristus Augšāmcelšanās ikona, kura atrodas kiotā pie labējā klirosa, un Vissvētās Dievadzemdētājas Tihvinas ikonas kopija – pie kreisā klirosa. Dievnamā atrodas arī citas ticīgo godātas, 19. gadsimtā gleznotas ikonas – “Kristus Valdnieks” un Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikona.

Saskaņā ar 2017. gada datiem, baznīcas pārzinis ir virspriesteris t. Aleksandrs Platinskis, un tieši pateicoties viņa pūlēm un nenogurstošajām rūpēm, ir veikti remonta un restaurācijas darbi. Saldus pareizticīgo baznīca atrodas uz Striķu ielas un gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) vārdā nosauktās ielas stūra. Kā zināms, šis pasaulslavenais latviešu vecmeistars ir dzimis Saldus pagastā.

2023. gads

Saldus draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1890. –1906. gadā – t. Andrejs Stiprais (1864–1922);

1922. – 1923. gadā – t. Mihails Pētersons (1873–1952);

1927. – 1934. gadā – t. Pāvels Kalniņš (?–?);

1934. – 1936. gadā – t. Nikolajs Žunda (1913–1953);

1934. –1936. gadā – psalmotājs; 1960. –1966. gadā – virspriesteris t. Jēkabs Načiss (1912–1991);

1936. –1940. un 1950. –1952. gadā – t. Germans Žegalovs (1884–1955);

No 1945. gada – virspriesteris t. Vladimirs Lietavietis (1878–1959);

1946.– 1948. gadā – t. Vasīlijs (Vilis) Gerhards (1887–1949);

No 1979. līdz 1987. gadam – t. Nikolajs Steimakovs (1914–1995).

Informācijas avoti: