Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Ogrē
Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Krasta ielā 15, Ogrē, Ogres novads.
Arhitekte: Ludmila Kļešņina (1947); būvinženieris konstruktors: Arnis Asis (1933–2022). Dievnams būvēts laikposmā starp 1996. un 2000. gadu.
Ogre ir valstspilsēta Latvijas vidienē, novada administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas labajā krastā pie Ogres upes ietekas, aptuveni 36 kilometru attālumā uz dienvidaustrumiem no Rīgas.
Pagātnē Ogrē nekad nebija pareizticīgo baznīcas, pareizticīgo kopiena šajā pilsētā izveidota tikai 1992. gadā. Pilsētas pašvaldība piešķīra draudzes rīcībā nelielu vasaras namiņu pakalna nogāzē, kurā 1992. gada 19. decembrī, Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja svētkos, arī notika pirmais pareizticīgo dievkalpojums.
Ogres Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja dievnama celtniecību iniciējis Latvijas vecākais garīdznieks virspriesteris t. Georgijs Tailovs (1914–2014), kurš kopš 1992. gada bija kļuvis par pareizticīgo draudzes garīgo ganu šajā Latvijas pilsētā.
Ogres dievnama celtniecība tika uzsākta bez projekta. Tādējādi arhitektes Ludmilas Kļešņinas un būvinženiera Arņa Aša pamata uzdevumi bija šādi: pastiprināt esošās pašdarinātās konstrukcijas, adaptēt sakrālo objektu apkārtējā vidē, piebūvēt zvanu torni un pārveidot pašbūvēto ēku, saskaņojot tās arhitektonisko veidolu un konstruktīvo risinājumu ar sakrālās arhitektūras kanoniem. Dievnams tika uzcelts par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes un labdaru saziedotajiem līdzekļiem, kā arī pateicoties Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) personiskajam ieguldījumam. Dievnama celtniecības darbi turpinājušies 7 gadus, būvdarbus veica Ogres celtniecības firma “Orions”.
1999. gadā kulta celtne jau pārtapa par kārtīgi uzbūvētu, askētiski iekārtotu baznīcu un tās interjerā tika uzstādīts ikonostass, kas darināts LPB Sinodes ikonu glezniecības darbnīcā. 2001. gada 2. septembrī, pēc visu nepieciešamo iekšdarbu pabeigšanas, Virsgans Aleksandrs (Kudrjašovs) svinīgi iesvētījis jauniekārtoto baznīcu Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā. Šā dievnama pārzinis līdz pat savai nāvei bija mitroforais virspriesteris t. Georgijs Tailovs.
Arhitektoniski pārveidojot pašbūvēto ēku, tika īstenots “kuģa” princips, tādējādi kulta celtne simbolizē Noasa šķirstu, peldošu pāri “bangojošai kaislību” jūrai uz kluso ostu – Debesu valstību. Dievnama pamatapjoms ir nedaudz izstiepts garumā, rietumpusē tam piekļaujas ieejas portāla segtais lievenis, austrumpusē – daudzstūrveida altāra apsīda, ko vainago sīpolveida jumols. Virs lieveņa ir uzbūvēts karkasa teltsveida zvanu tornis, kas vainagots ar sīpolveida jumolu. Virs baznīcas pamatapjoma četrslīpju jumta slejas centrālais sīpolveida kupols, kas balstās uz dekoratīvās pamatnes. Dienas gaisma ieplūst dievnamā pa arkveida logiem.
Baznīca ir zāles tipa, interjerā koka spāru konstrukcijas virs centrālās daļas imitē četrskaldņu velvi. Dievnamā atrodas vietējās draudzes īpaši godināta liela senatnīga Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja ikona – metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) dāvinājums.
Latvijas teritorijai raksturīgajā līdzenajā reljefā Ogres dievnams ir vienīgais savā ziņā, jo kulta celtne slejas pakalna nogāzē virs upes, tās atrašanās vieta ir ļoti gleznaina, bet teritorija ap baznīcu ir krāšņi sakopta.
2021. gadā tika paveikti interjera jaunā noformējuma darbi. Pēdējo gadu laikā ar LPB Virsgana metropolīta Aleksandra (Kudrajšova) svētību dievnamā tika veikti vērienīgi remontdarbi gan no ārpuses, gan iekštelpās.
Ogres Svētītāja Nikolaja baznīcā dievkalpojumi notiek svētdienās un svētku dienās. Baznīcas paspārnē atrodas garīgās literatūras bibliotēka draudzes locekļiem, kā arī darbojas svētdienas skola skolas vecuma bērniem. Kopš 2014. gada dievnama pārzinis ir mitroforais virspriesteris Oļegs Peļevins, dievnama klēriķis – virspriesteris Valentīns Gavriļenko.
2012.–2024. gadā
Tekstu
sastādījusi un tulkojusi Irēna Ase
Informācijas avots:
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Сост. Е. Щеников, консультант А.В. Гаврилин. Рига, 2017. (Pareizticīgo dievnami un draudzes Latvijas teritorijā 13.–21. gadsimtā. Rokasgrāmata. Sast. J. Ščeņikovs, konsultants A. Gavriļins. Rīga, 2017.) – 480. lpp.
http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=2915&id=41&lang=RU
https://rmvoz.ru/gallery/Kleshnina_arkhitekturnoye-tvorchestvo
