Nikolajs Smirnovs

Nikolajs Smirnovs (1891. g. 27. decembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1963. g. 20. novembrī Rīgā, Latvijas PSR) – mitroforais (ar mitru apbalvotais) virspriesteris.

1912. gadā Nikolajs Smirnovs absolvēja Rīgas Garīgo semināru un sāka kalpot par psalmotāju (ķesteri) Rīgas Centrālā cietuma baznīcā un Rīgas Svētās Trijādības dievnamā Pārdaugavā, vienlaicīgi viņš strādāja par Ticības mācības skolotāju izglītības iestādēs.

1915. gada 28. februārī Rīgas un Mītavas/ Jelgavas bīskaps Joanns/ Jānis (Smirnovs) iesvētījis Nikolaju Smirnovu par priesteri. Tēvs Nikolajs tika norīkots kalpot uz Jekaterinoslavas (tagad – Dņipro) eparhijas baznīcu par godu Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonai, bet jau pēc gada, kopš 1916. gada – par priesteri 275. kājnieku pulkā Taganrogā. Kopš 1918. gada viņš bija Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas katedrāles otrais priesteris Azovas pilsētā.

1921. gadā t. Nikolajs Smirnovs atgriezās dzimtenē un sāka kalpot par Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas dievnama pārzini. 1930. gadā viņš tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā.

Vienlaicīgi viņš nodarbojās ar pedagoģisko darbību, pasniedzot vispārizglītojošos priekšmetus un Ticības mācību.

Saglabājušās ziņas, ka Otrā pasaules kara laikā t. Nikolajs Smirnovs savu iespēju robežās bija sniedzis palīdzību karagūstekņiem; baznīcas pagrabā viņš slēpis ebreju, kas bija izbēdzis no ieslodzījuma geto, kā arī palīdzējis paslēpties sešām jaunietēm, kuras nacisti gribēja nosūtīt spaidu darbos uz Vāciju.

Kopš 1945. gada tēvs Nikolajs bija Latvijas Eparhiālās padomes sekretārs, no 1951. līdz 1962. gadam – tās priekšsēdētājs, kā arī Rīgas pilsētas baznīcas apriņķa prāvests.

Virspriesterim Nikolajam Smirnovam tika piešķirti visi priesteriem paredzētie apbalvojumi, ieskaitot mitru, ar ko viņu apbalvoja 1951. gadā.

Tēvs Nikolajs Smirnovs ir miris 1963. gada 20. novembrī. Viņš tika apbedīts Rīgas Jāņa/ Ivana kapos.

Viņam bija divi dēli: Georgijs un Nikolajs Smirnovi. Dēls Nikolajs (1928–2015) arī kļuva par priesteri, viņš bija Svētā svētmocekļa Jāņa Kareivja dievnama pārzinis Maskavā.

Jurijs Sidjakovs

Informācijas avoti:

Personīgās lietas materiāli  – LVVA, 7469.f. , 2.apr.,  417. l., 247.–248. lpp.;

Летопись Свято-Троицкого прихода в Задвинье г. Риги с начала основания в 1780 году до наших дней. [Рига], 2011. С. 156–165.