Pils un parka ansamblis Mežotnē
Pils un parka ansamblis Mežotnē. – Bauskas novads, Mežotnes pagasts, Pils ielā 1.
Mežotnes pils ar ainavu parku gandrīz vai astoņu hektāru platumā ir tapusi pēc kņazienes Šarlotes fon Līvenas (1743–1828) pasūtījuma, kurai ķeizariene Katrīna II bija uzticējusi savu mazbērnu audzināšanu.
Mežotnes pils tika uzcelta Lielupes labajā krastā, desmit kilometru attālumā no Bauskas. Šeit no 8. līdz 13. gadsimtam pastāvējusi nocietināta zemgaļu apmetne (pretējā krastā paceļas divi pilskalni), bet 17.–18. gadsimta sākumā te atradās manufaktūras, kas izgatavojušas gobelēnus, samta audumu, stikla un citus izstrādājumus.
1795. gadā ķeizarieneKatrīna II dāvājusi savu mazbērnu guvernantei Šarlotei fon Līvenai muižu mūža lietošanā, un kņaziene nolēma šeit uzcelt jaunu pili un ierīkot parku angļu stilā. Slavenais itāļu arhitekts Džakomo Kvarengi (1744–1817) šīs ieceres īstenošanai par projekta pamatu ņēma savu skici, pēc kuras pirms trim gadiem viņš bija būvējis pili Elejā. Būvdarbu vadība tika uzticēta arhitektam no Saksijas Johanam Georgam Ādamam Berlicam (1753–1837). Viņš ieviesis projektā savus papildinājumus, kurus arī realizējis būvdarbu gaitā. Pamatakmens pilij tika likts 1797. gadā, pils eksterjers pabeigts 1802. gadā. Iekšējā apdare pilnībā tika pabeigta pēc 15 gadiem.
Pils un parka ansamblis Mežotnē ir risināti klasicisma stilā. Trīsstāvu celtnei ir izmēri 54,5 x 27,7 m pie 18 m augstuma, tātad ēkas garuma attiecība pret platumu ir 1:2. Pils ziemeļu fasāde ar joniskā ordera kolonādi un celtnes dienvidu fasāde ar izvirzītu pusapaļu rotondu ir kļuvušas par vietējās ainavas rotu. Pēc arhitekta Berlica ieceres, sānu korpusu fasādēs (pa divām – ziemeļu un dienvidu pusē) tika izbūvēti tā dēvētie Pallādas formas logi. Fasāžu kompozīcijas mērenā detalizētībā un savādākā rizalītu risināšanas manierē ir jaušams Saksijas meistara rokraksts.
Centrālā telpa pils otrajā stāvā ir itāļu klasicisma stilā risinātā Apaļā (jeb Kupola) zāle ar tai piegulošām Zilo (jeb kamīnu) zāli un Zaļo zāli, Ziedu istabu un priekštelpu. Apaļās zāles sienas, kas ir apšūtas ar baltu mākslīgo marmoru, augšpusē noslēdzas ar frīzi, kuras smalkajos akantos ir ievītas zvēru un cilvēku figūriņas. Frīzes gaiši zilais fons lieliski harmonē ar tādu pašu kupola krāsu gammu un kupolu rotājošām astoņstūru apdares kasetēm, kuras greznotas ar reljefainas formas ziediem. Virs logiem vijas ampīra stila reljefs, kas zem kupola mijas ar hermiem (četrskaldņu stabs, kas pabeigts ar skulpturālo antīkā dieva Hermeja krūšutēlu), kuri izceļas no dekoratīvās lapu vītnes. Četri zeltainās krāsas mākslīgā marmora kolonnu pāri, kas no austrumiem un rietumiem paver ieeju parādes anfilādē, veiksmīgi papildina pils centrālās zāles svinīgumu.
Pils interjeru rotā skulptūras: četras baltā marmora figūras Apaļajā zālē, trīs krūšutēli - priekštelpā, skulptūra “Svētais Sebastjans” – Ziedu istabā, skulpturālās kompozīcijas “Sabīniešu nolaupīšana” un “Amūrs un Psiheja”. Pēdējās divas kompozīcijas šobrīd glabājas Rundāles pilī.
Mežotnē ir viens no sakoptākajiem ainavu parkiem Latvijā. Tā garums kopā ar parādes pagalmu ir 700 metru, platums – 200 metru. Visa teritorija sadalās trijās daļās: parādes sēta (ap 4 hektāriem), centrālā parka daļa, kur augsto koku grupas mijas ar zālājiem (ap 8 hektāriem), un pārsvarā skujkokiem apstādītā dienvidu daļa (gandrīz 2 hektāri). Parks sākas no pils dienvidu fasādes ar lielu klajumu, kura centrā aug vecs ozols. No klajuma nāk sazarojums trijos zaļajos virzienos, katrā no šiem virzieniem, 200-300 metru attālumā no pils, ir iestādītas skujkoku un liepu grupas.
No parku arhitektūras objektiem līdz mūsdienām ir saglabājies 19. gadsimta otrajā ceturtdaļā būvētais paviljons. Paviljona jumtu, kas vainagots ar nelielu kupolu, atbalsta četras koka stabu grupas. Augšdaļā stabu grupas savienotas ar griezumiem rotātiem metāla kronšteiniem neogotikas stilā. No paviljona paveras lielisks skats gan uz pili, gan uz Lielupi. Dīķa krastā ir saglabājies Pirmā pasaules kara laika kapa piemineklis, kurā iemūžināta septiņu krievu karavīru piemiņa.
Vērts atzīmēt, ka itālis Džakomo Kvarengi ir atstājis ievērojamu ieguldījumu Krievijas impērijas arhitektoniskajā veidolā. Pieaicināts dienestā kā arhitekts, viņš 1780. gadā ieradies Maskavā, kur pievērsās Katrīnas pils pārbūvei Jauzas upes krastos. Pēc tam viņš dzīvoja un strādāja Sanktpēterburgā. Pēterburgas lielmeistara nozīmīgākās celtnes ir: Krievijas Zinātņu akadēmijas ēka (1783–1785), Ermitāžas teātra ēka (1783–1787), Augstdzimušo jaunavu Katrīnas institūta ēka (1804. g., tagad – daļa no M. Saltikova-Ščedrina publiskās bibliotēkas), Smoļnija sieviešu institūta ēka (1806–1808) un daudzas citas.
1828. gadā Šarlote fon Līvena, kurai tā arī nebija lemts padzīvot šajā pilī, nomira. Mežotnes muižu mantojis viņas dēls Johans fon Līvens (1775–1848), kurš pēc vienpadsmit gadiem nopircis vēl arī pili Krimuldā. Viņa pēcteči šeit dzīvojuši līdz 1920. gadam. Pēc agrārās reformas Latvijas Republikā fon Līvenu dzimta zaudējusi savu īpašumu, un no 1921. līdz 1940. gadam Mežotnes pilī tika izvietota Lauksaimniecības skola.
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā Mežotnes pils nonāca karadarbības zonā un smagi cieta no tā. Gandrīz pilnībā tika sagrauta ēkas rietumu daļa, izsista Apaļās (jeb Kupola) zāles siena, bojātas tai blakus esošo telpu sienas. Rezultātā pils greznais interjers gandrīz vai pilnībā tika zaudēts.
Pēckara gados pilī atradās Mežotnes Lauksaimniecības izmēģinājumu selekcijas stacijas kantoris, kā arī pasts, bibliotēka un parastie dzīvokļi.
Mežotnes pils atjaunošana sākās 1950. gadā, kad tās iekšējais plānojums daļēji tika mainīts. Pamatīgākus restaurācijas darbus 1959. gadā veica Ļeņingradas (patlaban – Sanktpēterburga) meistari mākslinieka restaurātora A. Stupina vadībā. Laikposmā no 1971. līdz 1989. gadam tika restaurēti Apaļās zāles, galvenās ēdamtelpas un dažu viesistabu sienu gleznojumi un rotājumi.
Pašreiz (2010. gadā) Mežotnes pilī apmeklētājiem ir atvērtas septiņas parādes telpas, kuras ir iespējams ne tikai apskatīt, bet arī izmantot semināru, kāzu ceremoniju un koncertu rīkošanai. Darbojas muzejs un viesnīca.
Nikolajs Surins
Saīsināts tulkojums no krievu valodas
Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710–2010). - Рига, 2010.
Mežotnes pils ēka. Mūsdienu skats. V. Ļisicina foto.
Informācijas avoti:
1. Центр документации Государственной инспекции по охране памятников. Памятник архитектуры, инв. № 6175.
2. В. Чантурия, Й. Минкявичюс, Ю. Васильев, К. Алттоа, Белоруссия-Литва-Латвия-Эстония. – Москва, 1986.
3. I. Lancmanis. Mežotne. – Rīga, 1993.
4. Русский биографический словарь А.А. Половцева. – Москва–Санкт-Петербург, 1896-1918гг. Т.10 Репринтное изд.
