Lidija Zvereva

Lidija Zvereva (dz. Ļebedeva; pirmā laulībā – Zvereva, otrā  – Sļusarenko; 1890. g. Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā –1916. g. 2./15. maijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā) – pirmā Krievijas lidotāja.

Pirmā Krievijas lidotāja Lidija Zvereva dažus gadus nostrādāja Rīgā par pilotu instruktori un aviokonstruktori.

Lidija dzimusi Krievu armijas ģenerāļa ģimenē. Viņas tēvs Visarions Ļebedevs bija 1877.-1878. gadu Balkānu kara varonis. Kopš bērnības Lidija sapņoja par gaisa lidojumiem. Vēl pusaudze būdama, Lidija, saņemot tēva atļauju, pacēlās debesīs aerostatā.

Lidija mācījās ģimnāzijā, tad studēja dižciltīgo jaunavu institūtā, un it visur viņa aizrautīgi interesējās par tehniku. 17 gadu vecumā Lidija apprecējās ar satiksmes ceļu inženieri, konstruktoru Ivanu Zverevu. Šī laulība bija laimīga, bet diemžēl tā neturpinājās ilgi: pēc divarpus gadiem Lidijas dzīvesbiedrs Ivans nomira no apendicīta.

Pasaulē strauji attīstījās gaisa kuģošana, jaunā atraitne pārdroši sapņoja kļūt par lidotāju. Piepildīt Lidijas sapni palīdzēja tas apstāklis, ka 1910. gadā Gatčinā Pirmā Krievijas Gaisa kuģotāju biedrība atklāja pilotu privāto skolu «Gamajun». Lidijai Zverevai izdevās samaksāt 400 rubļus par apmācību un papildus iemaksāt daudz lielāku apdrošināšanas summu gadījumam, ja viņas vainas dēļ tiks salauzta lidmašīna. Tanīs laikos tā bija valstī vēl nedzirdēta lieta, ka kāda sieviete sāktu mācīties par pilotu. Par šo neparasto gadījumu pat rakstīja Pēterburgas avīzes (tiesa gan, saglabājot privātās dzīves noslēpumu, avīžrakstu varone tika dēvēta par «Z jaunkundzi»). Gatčinas pilotu skolā Lidija Zvereva mācījās visai sekmīgi. Viņas kursabiedrs lidotājs Konstantīns Arceulovs vēlāk savās atmiņās rakstīja: «Zvereva lidoja drošsirdīgi un enerģiski, es atceros, ka visi pievērsa uzmanību viņas meistarīgajiem lidojumiem...»

Mācību laikā par Lidijas Zverevas pilotu instruktoru kļuva viņas nākamais vīrs Vladimirs Sļusarenko. 1911. gada 23. augustā Lidija sekmīgi nokārtoja eksāmenu un saņēma pilota apliecību numur 31. Lūk, kā aprakstīja šo eksāmenu kāda no galvaspilsētas avīzēm : «Gatčinas kara lidostā pilota nosaukumam tika eksaminēta L. Zvereva. Pulksten četros no rīta lidostā sapulcējās daži aviatori, kara lidotāji un daudz nepiederošu personu. Drošsirdīgā lidotāja mierīgi iesēdās lidmašīnā «Farman» un, paceļoties gaisā piecdesmit-sešdesmit metru augstumā, piecas reizes vadīja savu lidmašīnu pa trajektoriju, kas līdzinās astoņnieka figūrai». Saņemot diplomu, Lidija Zvereva kļuva par Krievijā pirmo sievieti pilotu.

1912. gadā Lidija Zvereva un Vladimirs Sļusarenko pelnīja iztikas līdzekļus, rīkojot lidojumu paraugdemonstrējumus. Rīgā pirmais Zverevas lidojums izrādījās neveiksmīgs. Tolaik aviācijas tehnika bija tādā līmenī, ka lidojuma iznākumu varēja ietekmēt pat vēja brāzma. Tā arī kļuva par avārijas iemeslu. Publika, kas pulcējās hipodromā Zolitūdē, lai vērotu lidojuma gaitu, šausmās iesaucās. Lidija palika dzīva, bet ārstējās slimnīcā. Kādā privātā vēstulē viņa rakstīja : «Esmu knapi dzīva. Krītot, es gandrīz vai nesalauzu kāju. Līdz pat šim laikam izjūtu sāpes». Tomēr, arī turpmāk Lidija nepārtrauca lidojumus.

Rīgā Lidija Zvereva nodzīvoja dažus gadus. Šeit viņa apprecējās ar Vladimiru Sļusarenko. Kopā ar dzīvesbiedru viņa dibināja rūpnīcā «Motor» lidotāju skolu un strādāja tajā par instruktori. Zverevas audzēkņu vidū bija arī pazīstamas aristokrātes: Šahovska, Dolgorukaja.

Dzīvesbiedri izveidoja darbnīcas, kurās tika būvētas lidmašīnas pēc Krievijas Kara ministrijas pasūtījuma. Pavisam negaidīti Lidijas Zverevas dotības izpaudās arī aviokonstruēšanas jomā. Kā aviokonstruktore viņa izgudroja tehniskos jauninājumus, lai pilnveidotu Rietumu konstrukcijas lidmašīnas, kuras tika būvētas dzīvesbiedra darbnīcās. Zverevu pat aicināja strādāt uz Austriju, piedāvājot labu atalgojumu, bet viņa nolēma palikt dzimtenē.

Pirmā Pasaules kara laikā aviobūvniecības darbnīcas tika evakuētas no Rīgas uz Sanktpēterburgu. Šeit Lidija Zvereva turpināja radoši strādāt par aviokonstruktori. 1916. gada pavasarī viņa pēkšņi smagi saslima un tā paša gada maijā nomira. Tiek uzskatīts, ka viņas nāves cēlonis bija tīfs. Tomēr nelaiķes dzīvesbiedram Vladimiram Sļusarenko radās aizdomas, ka viņas pāragrā nāvē vainojami vācu spiegi. Viņš stāstīja, ka pēc Lidijas nāves bija pazuduši vērtīgi rasējumi, ka pats tīfs noritēja aizdomīgi ātri un visai savādi, jo neviens no apkārtējiem netika inficējies... Pirmo krievu lidotāju apdziedāja Ņevas Aleksandra lavrā, apbedīja Nikolaja kapsētā. Apbedīšanas ceremonijas laikā debesīs virs kapsētas lidinājās lidmašīnas...

Aleksandrs Gurins