Ļevs Sidjakovs

Ļevs Sidjakovs (1932. g. 11. martā Rīgā, Latvijas Republikā – 2006. g. 25. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – profesors. Ievērojams zinātnieks – puškinists. Bija Latvijas Universitātes profesors.

Dzimis Rīgā. Viņa tēvs Sergejs Sidjakovs kā emigrants ieradās Latvijā 1920. gadā. Māte Lidija Sidjakova (Rubisova) no 1923. līdz 1927. gadam vadīja viņai piederošu zēnu pamatskolu, vectēvs Pāvels Rubisovs bija populāŗs sabiedrisks darbinieks Rīgā, laikraksta „Majak”/”Bāka” izdevējs (1922-1923).

Ļ. Sidjakovs beidza skolu 1949. gadā, pēc tam iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. No 1954. līdz 1957. gadam mācījās PSRS Zinātņu akadēmijas Krievu literatūras institūta („Puškina nams”) aspirantūrā Ļeņingradā, kur viņa skolotāji bija Boriss Gorodeckis, Nikolajs Izmailovs, Boriss Tomaševskis. No 1957. gada Ļevs Sidjakovs strādāja par krievu literatūras pasniedzēju Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, no 1958. gada – Latvijas Valsts Universitātē.

1962. gada janvārī „Puškina namā” aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju „Puškina stāsti un XIX gadsimta 20.-30. gadu krievu stāsti”, bet 1975. gada novembrī Tartu universitātē – doktora disertāciju „Puškina proza un dzeja. Savstarpējās attiecības un mijiedarbība”.

Darbojās Zinātņu akadēmijas Puškina komisijā un Puškina kopoto rakstu akadēmiskā izdevuma redkolēģijā, bija Puškina biedrības Asamblejas un izdevniecības „Kņiga”/”Grāmata” Puškina bibliotēkas redkolēģijas loceklis. Ļeva Sidjakova skolnieki ir tādi pazīstami zinātnieki kā Boriss Ravdins, Romāns Timenčiks, Jevgeņijs Todess un Lazārs Fleišmans. Ļ. Sidjakova zinātnisko darbu saraksts aptver 259 nosaukumus.

Ļevs Sidjakovs mira 2006. gada 25. februārī.

Jurijs Sidjakovs

Лазарь Флейшман. Лев Сергеевич Сидяков

Л.Сидяков. Род Сидяковых. – Покровское кладбище. Слава и забвение. – Рига, 2004