Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Krustpilī

Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca. – Jēkabpils, Zīlānu ielā 57.

Krustpils (vācu: Kreutzburg; līdz 1917. gadam – Kreicburga) ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā. 1920. gadā Krustpilij tika piešķirtas pilsētas tiesības un līdz 1962. gadam tā bija atsevišķa pilsēta. Kreicburgas/ Krustpils pareizticīgie, pirms patstāvīgas draudzes izveidošanās, izsenis piederējuši pie Jēkabpils Svētā Gara klostera dievnama un Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas draudzēm un viņiem nebija sava dievnama.

19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, sakarā ar Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas izbūvi un Zīlānu stacijas ierīkošanu triju kilometru attālumā no Krustpils, pareizticīgo skaits šajā apvidū ir pieaudzis. Ap staciju bija izveidojies ciemats, kur dzīvoja dzelzceļa darbinieki, kuri ieradušies no Krievijas iekšzemes guberņām un pēc konfesionālās piederības bija pareizticīgie. Turklāt daudzi Vitebskas guberņas zemnieki iegādājās zemesgabalus Krustpils apkārtnē un apmetās šeit uz dzīvi.

Tā kā Krustpils pareizticīgo skaits bija palielinājies līdz pat 950 cilvēkiem, Polockas Eparhiālā vadība 1908. gadā uzdeva veikt vietējo pareizticīgo reliģisko vajadzību apkalpošanu Varakļānu pareizticīgo baznīcas latviešu draudzes priesterim Nikolajam Pestmalim. (Varakļānu koka baznīca nodegusi Otrā pasaules kara gados un nav atjaunota. Nodegušais dievnams bija iesvētīts par godu sv. Pravieša Jāņa Kristītāja Piedzimšanai – tulkot. piez.)

Sākotnēji dievkalpojumi Krustpils pareizticīgo draudzē notikuši Zīlānu stacijas dzelzceļa darbnīcu telpās. 1910. gadā, pateicoties tēva Nikolaja Pestmaļa pūlēm un par valsts kases līdzekļiem, Kreicburgā/ Krustpilī tika uzcelts mūra dievnams, kas 1910. gada pavasarī iesvētīts svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja, Likijas Miru arhibīskapa vārdā. 1912. gadā tika uzcelta baznīcas klēra māja.

Dievnams ir būvēts bizantiešu stilā no sarkaniem ķieģeļiem, uz kuru fona izteiksmīgi izceļas baltas ārējās apdares detaļas, kas risinātas senkrievu stilā. Sakrālās celtnes pamatapjomu sedz divslīpju jumts, virs altārdaļas slejas sīpolveida jumols, kas balstās uz dekoratīvā pamata cilindra. No austrumu puses ēkas pamatapjomam ir piebūvēta poligonālā apsīda. No rietumu puses dievnamam piebūvēts augsts divstāvu teltsveida zvanu tornis, kuru vainago sīpolveida jumols. Virs baznīcas priekštelpas jumta – abpus zvanu tornim – izbūvēti divi sīpolveida jumoli, kas balstās uz dekoratīviem pamata cilindriem. Dievnama izmēri – 20 X 11 m.

Pirmā pasaules kara laikā Svētā Nikolaja baznīca bija stipri cietusi, no sakrālās celtnes palika tikai mūri vien, bet no 1000 draudzes locekļiem – tikai puse. 1920. gadā no evakuācijas atgriezās Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas pārzinis t. Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsācis Krustpils dievnama atjaunošanas darbus. Jau no 1922. gada atsākās pastāvīgi dievkalpojumi priestera Nikolaja Vasiļjeva vadībā. 1922.–1925. gadā tika uzcelta māja sargam, iegādāts zemesgabals 2 hektāru platībā un baznīca papildinājās ar kulta piederumiem un nepieciešamo inventāru.

1928. gadā, pateicoties šeit tolaik kalpojošā virspriestera t. Jakova (Jēkaba) Karpa pūlēm, dievnama interjers tika greznots ar jaunu ikonostasu, bet draudzes locekles Lidija Briģe un Lidija Kupfere uzgleznojušas astoņas ikonas ikonostasam. Tāpat arī baznīcas draudzes locekļi ziedojuši ne mazums ikonu dievnamam, to vidū arī draudzē īpaši godāto senatnīgo sv. Nikolaja Brīnumdarītāja ikonu un svēto Apustuļu Pētera un Pāvila ikonu.

1939. gadā Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnamā bija 435 draudzes locekļi.

Pēc Otrā pasaules kara Krustpils pareizticīgo baznīca atkal bija jāatjauno. 1965. gadā par dievnama pārzini kļuva virspriesteris t. Anatolijs Kudrjavcevs, kurš šeit kalpoja gandrīz 30 gadus - līdz pat 1993. gadam.

Trešās Atmodas laikposmā atdzimšanu piedzīvojusi arī pareizticīgo baznīca Krustpilī. 1987. gadā dievnama paspārnē tika atvērta svētdienas skola, kas darbojusies visā virspriestera Anatolija Kudrjavceva kalpošanas laikā. 1993. gadā t. Anatoliju nomainīja priesteris Grigorijs Šinkarjuks. Tēva Grigorija kalpošanas periodu var raksturot kā saimniecisko jautājumu risināšanas laiku. 1990. gados baznīca tika kapitāli izremontēta, interjerā tika uzstādīts jauns vienrindas ikonostass un apkārt dievnamam izbūvēts jauns žogs.

Kopš 2019. gada pavasara Svētā Nikolaja dievnama pārzinis ir priesteris Foma (Toms) Šiklovs (dz. 1984. g.). 2020. gada pavasarī Krustpils pareizticīgo draudze atzīmēja 110. gadadienu kopš dievnama iesvētīšanas. Dievkalpojumi šeit notiek sestdienās, svētdienās un svētkos. Jaunais pārzinis t. Foma (Toms) Šiklovs ir ieviesis jaunu tradīciju – reizi mēnesī noturēt Dievišķo liturģiju latviešu valodā. Krustpils pareizticīgo draudze turpina savu garīgo darbību.

2023. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1909.–1914. gadā – t. Nikolajs Pestmalis (1868–?).

1921.–1931. gadā – t. Vladimirs Borozdinskis (1865–1935).

1922. –1925. gadā – t. Nikolajs Vasiļjevs (1877–1944).

1925. –1930. gadā – t. Jakovs (Jēkabs) Karps (no 1936. g. – bīskaps un no 1942. g. – Jelgavas arhibīskaps) (1865–1943).

1925.–1930. gadā – t. Nikolajs Lielmežs (1872–?).

1936.–1941. gadā – t. Aleksandrs Načiss (1908–1941).

1941.–1944. gadā – t. Аrsēnijs Koliberskis (1908–1957).

1949. – 1955. gadā – t. Nikolajs Jegorovs (1872–1955).

1958.-1959. gadā – t. Dimitrijs Okolovičs (1915–1985).

No 1965. līdz 1993. gadam – t. Anatolijs Kudrjavcevs (1913–2005).