Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca Kaplavā
Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca. – Kaplava, Kaplavas pagasts, Krāslavas novads.
Kaplava ir apdzīvota vieta Krāslavas novadā, Kaplavas pagasta administratīvais centrs. Atrodas pie reģionālā autoceļa Skrudaliena – Kaplava –Krāslava, attālums līdz Krāslavai ir apmēram 13 kilometri.
18. gadsimta beigās, 1794. gadā, nodibinājās Kaplavas pareizticīgo draudze un gleznainajā Daugavas krastā draudzes vajadzībām tika uzcelta koka baznīca. Kā vēlāk tika atzīmēts 1895. gada izdevumā “Rīgas Eparhiālās Ziņas”, šī pirmā Kaplavā uzbūvētā pareizticīgo baznīca “..bija nabadzīga, novecojusi, neliela un zema, tā atstāja nomāčošu iespaidu [..]. Vietējo baltkrievu zemnieku, bijušo uniātu, nabadzības dēļ jauna dievnama celtniecībai nebija nekādu līdzekļu.”
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē (pirms Dvinskas / Daugavpils-Vitebskas dzelzceļa uzbūvēšanas) vienīgie Kaplavas baznīcas labdari bija strūdzinieki. Pavasara laikā viņi uzskatīja par savu pienākumu lūgt Dievu šajā dievnamā, bet, ja strūgu karavāna nepiestāja krastā, tad pareizticīgais priesteris tika ielūgts un laivā pārcēlās pie strūdziniekiem, uz strūgas klāja noturot aizlūgumu Svētītājam Nikolajam Brīnumdarītājam - ceļotāju un kuģotāju aizbildnim. Taču, laikam ritot, šis atbalsts Kaplavas baznīcai mazinājies.
19. gadsimta pēdējā ceturksnī Kaplavas koka baznīca, laika zoba sagrauzta, bija pilnībā novecojusi, un 1889. gadā to apskatījušais Rīgas un Mītavas/Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs; 1839-1914) atzina, ka ir nobriedusi nepieciešamība celt jaunu dievnamu. Pateicoties Valdnieka pūlēm, tika piešķirti 6500 rubļi jaunas Kaplavas baznīcas celšanai, no kuriem 5000 rubļus ziedojusi valsts padomnieka atraitne Anna Ļebedkina, bet 1500 rubļus – mitroforais virspriesteris t. Joanns Sergijevs (Kronštates Jānis; 1829–1908), kurš bez tam atvēlējis vēl 100 rubļus baznīcas piederumu iegādei. (1990. gada 8. jūnijā Kronštates Jāni kanonizēja Krievu Pareizticīgās Baznīcas koncils.)
Laikposmā no 1894. līdz 1895. gadam tika uzcelta tagadējā mūra baznīca un 1895. gada 29. augustā iesvētīta par godu Vissvētākās Dievmātes Patvērumam. Jaunais Kaplavas dievnams ir būvēts bizantiešu stilā, izmantojot vietējos materiālus – pelēkus šķeltos laukakmeņus, apdarinot ēkas stūrus, dzegas un logu ailes ar sarkaniem ķieģeļiem. Tāpat kā lielākajai daļai pareizticīgo baznīcu, sakrālai celtnei ir viens kupols, kas slejas virs pamatapjoma jumta, un zvanu tornis ar teltsveida kupolu. Kaplavas mūra dievnams ir ietilpīgs, izceļas ar iekšējā rotājuma skaistumu un ir cienījams arhitektūras piemineklis šajā apvidū. Kulta celtnes izmēri –21 × 8 × 7,8 m. Kā bija rakstīts “Rīgas Eparhiālās Ziņās” (Nr. 22, 1907. g.): “Līdz ar jaunās baznīcas uzcelšanu garīgi atdzima un kļuva priecīgāki vietējie baltkrievi, redzot, ka nu viņu Dieva nams atbilst savai misijai.”
Līdz Pirmajam pasaules karam Kaplavas draudzē bija aptuveni 1000 cilvēku (1898. gadā to bija 1133), bet tad daudzu cilvēku aizceļošanas dēļ, kuri meklējot peļņu, pārcēlušies uz pilsētām un citām vietām, draudzes locekļu skaits pakāpeniski samazinājies, un 1938. gada 1. janvārī to skaits bija 250. Blakus dievnamam tika uzbūvēta jauna māja priesterim, kas celta 1919. gadā nodegušo baznīcas klēra māju vietā. 20. gadsimta 30. gados baznīcas draudzes rajonā bija 2 pamatskolas, kurās mācījās 57 pareizticīgo bērni, kuriem tika mācīts desmit nedēļu Ticības mācības kurss.
Otrā pasaules kara laikā Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīca nav cietusi karadarbības gaitā un tajā saglabājies senatnīgais interjers.
Pašreizējā Kaplavas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pēc 2023. gada datiem, Kaplavas dievnama pārzinis ir virspriesteris t. Aleksandrs Dvorņikovs. Dievkalpojumi šeit notiek vienu reizi nedēļā.
2023. gads
Pazīstami garīdznieki, kuri kalpojuši Kaplavas baznīcā:
No 1923. līdz 1940. gadam – t. Savva Ļegkijs (1877–1962).
No 1950. līdz 1960. gadam – t. Simeons Gerasimovs (1879–1963).
No 1961. līdz 1965. gadam – t. Nikolajs Roždestvenskis (1893–1968).
Informācijas avoti:
С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums, Rīgā, 1939. g. 159.–160. lpp.
