Sākumlapa > Tēmas > 1901-14
Kādreizējās apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” ēka

Kādreizējās apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” ēka

Kādreizējās apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” ēka Rīgā, Doma laukumā. – Smilšu ielā 1/3.

Būvēta 1907. gadā pēc arhitekta Nikolaja Proskurņina projekta.

Kādreizejās apdrošināšanas sabiedrības ēkas galvenā fasāde. A. Bedenko foto

Krievijas impērijā apdrošināšanas nozare ir parādījusies vēlāk nekā Rietumeiropā. Tās īpatnība bija tā, ka apdrošināšanas darbība netika uzsākta pēc tirdzniecības un rūpniecības aprindu iniciatīvas, kā tas notika Rietumos, bet gan šī nozare ieguvusi attīstību no augšas – pēc varas pārstāvju iniciatīvas. Tā kā ārvalstu apdrošinātāju klātbūtne izraisījusi masveida naudas aizplūšanu uz ārvalstīm, tas lika valstij aktivizēt pasākumus līdzīgu vietējo iestāžu izveidei.

1786. gada 28. jūnijā Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva manifestu, saskaņā ar kuru tika nodibināta Apdrošināšanas ekspedīcija, un tika noteikts valsts monopols apdrošināšanas jomā. Pie tam bija aizliegts “katram uz svešām zemēm šejienes namus un fabrikas atdot apdrošināšanā un tiem izvest naudu, kaitējot vai nodarot zaudējumu valstij.” Apdrošināšanas manifestā bija paredzēts, ka īpašuma (galvenokārt nekustamā) vērtība, saskaņā ar likumu, tiek noteikta tādā pašā apmērā, kā ķīlas vērtība pēc apdrošinātāju novērtējumā.

Krievijas impērijas apdrošināšanas akciju sistēmas veidošana faktiski tika pabeigta 1881. gadā, nodibinot apdrošināšanas sabiedrību “Rossija”. Solīdais statūtkapitāls (4 miljoni rubļu), ko bija izveidojuši apdrošināšanas sabiedrības dibinātāji – pazīstamie baņķieri Konstantīns Poļežajevs, Ignācijs fon Efrusijs, Dimitrijs Petrokokino, Gorācijs Gincburgs, Romāns Penļs, Fjodors Rafalovičs, Ābrams Zaks un citi Krievijas finansisti, kā arī prasmīga vadība, aktīva reklāmas politika ļāvušas jaundibinātajai kompānijai dinamiski izvērst operācijas galvenajos apdrošināšanas veidos. Praktiski visās toreizējās impērijas guberņās krievu kompānija īsā laikposmā kļuva par apdrošināšanas tirgus līderi.

Apdrošināšanas sabiedrības “Rossija” sešstāvu kantora ēka tika uzcelta par šīs firmas līdzekļiem 1906.–1907. gadā Rīgas centrā, Vecpilsētā, pēc Sanktpēterburgas arhitekta Nikolaja Proskurņina (1861–1942) projekta. Šis arhitekts bija Imperatora Mākslas akadēmijas absolvents, kuram tika piešķirts 1. šķiras mākslinieka tituls. Šo projektu viņš izpildījis nacionālā romantisma stilā.

Arhitekta N. Proskurņina kompozicionālie paņēmieni ir visai ekspresīvi. Ēkas apjoms ir akcentēts ar diviem atšķirīga stila tornīšiem un erkeriem, kuri piešķir namam romantisku veidolu. Stūra fasāde uzsvērta ar kompaktu erkeri, ko vainago smails tornītis. Zem erkera izvietota alegoriska sievietes figūra, kura labajā rokā tur zobenu, bet kreisajā – vairogu, ko rotā astoņstaru rīta zvaigzne. Skulptūras autors ir tēlnieks O. Vasils. Nama apdarē izmantoti rusti, kas kombinēti ar gaiši brūnu apmetumu. Fasāžu dinamiku akcentē balkoni, jūgendstilā veidoti augu motīvi, maskaroni un ciļņi. Dekors ar rūķa attēlu “sasaucas” ar romantisma ideju. Dažāda lieluma un formas logu ailas pastiprina telpisko uztveri kopējā apjomā. Šešstāvu ēka atrodas vietā, kur Smilšu iela sastopas ar Doma laukumu, un tā cieši piekļaujas Latvijas Radio namam.

20. gadsimta sākumā, pēc apdrošināšanas sabiedrības “Rossija” pasūtījuma, Nikolajs Proskurņins piedalījās vēl divu īres namu projektēšanā Maskavā. Nams Sretenskas bulvārī Nr. 6 ir projektēts, sadarbojoties ar vācbaltiešu izcelsmes arhitektu Oto fon Dessinu (1863–1918) un krievu arhitektu un būvinženieri Viktoru Veļičkinu (1863–1921). Šis nams joprojām rotā Maskavu. Otrs nams ir uzcelts Lubjankas ielā Nr. 2. Pēc 1917. gada oktobra revolūcijas šī ēka tika būtiski pārbūvēta un iekļauta ēku kompleksā, ko tagad aizņem KF FDD. 1918. gada decembrī apdrošināšanas sabiedrība “Rossija”, tāpat kā pārējās akciju sabiedrības Krievijā, tika likvidēta ar padomju varas dekrētu, bet tās kapitāls nacionalizēts.

Kādreizējās apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” ēka ir restaurēta 1999. gadā, tās fasāde tika nokrāsota harmoniskos – tumši brūnā un bēšā – toņos. Ēkā tika iekārtoti biroji, bet pirmajā stāvā darbojas restorāns.

Nikolajs Surins

Papildināts tulkojums no krievu valodas

Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710-2010). – Рига, 2010.

Informācijas avoti:

1. Я. Крастыньш. Стиль модерн в архитектуре Риги. – Москва, 1988, стр.119-121.

2. Дом страхового общества «Россия» в Риге. Планы, фасад. – Ежегодник ОА-Х.  Вып.1. С.104-105; Зодчий. 1908. Лист 16.

3. Центр документации Государственной инспекции по охране памятников Памятник культуры, инв. № 7396.

4. Журнал «Профиль». По известному адресу. 22.01.2001.