Dzimušie Latvijā

XX gadsimta politiskie satricinājumi negāja secen Latvijas krieviem, daudzus no tiem izmētājot pa dažādām valstīm. Pirmais un Otrais pasaules karš, politisko režīmu maiņa, politiskās represijas un ekonomiskās problēmas, jaunu karjeras iespēju meklējumi mudināja cilvēkus pamest dzimtās vietas. Dažāds ir bijis viņu liktenis. Dažiem izdevās veidot spožu karjeru gan etniskajā dzimtenē (Krievijā), gan mītnes zemēs. Lielākā daļa bijušo Latvijas krievu neaizmirsa savas saknes un saglabāja sakarus ar Latviju. Latvija viņiem atbildēja ar to pašu. Rīgā ir akadēmiķa Mstislava Keldiša un kinorežisora Sergeja Eizenšteina vārdā nosauktas ielas, Latvijā ar mīlestību atceras Veru Muhinu, kas palīdzēja saglabāt Brīvības pieminekli. Rīgā dzimušo ģeniālo aktieri Arkādiju Raikinu (1911-1987) atceras un mīl dažādu vecumu un tautību cilvēki. Pēc ilgiem aizmirstības gadiem dzimtenē atgriezies mākslinieka Jevgeņija Kļimova vārds, par ko jāpateicas viņa bijušās skolnieces Margaritas Saltupes pašaizliedzīgajām pūlēm. Daugavpilī un Rēzeknē regulāri notiek zinātniski un sabiedriski pasākumi, veltīti Latgalē dzimušajiem krievu rakstniekiem Leonīdam Dobičinam un Jurijam Tiņanovam. „Latvijas Krievu kultūras biedrība” veicinājusi grāmatas „Ruthenia” Rīgā un svešatnē” izdošanu, kurā stāstīts par šīs Rīgas krievu studentu korporācijas darbību laikā no 1929. līdz 1998. gadam. Sakarus ar Latviju nav sarāvuši Krievijas kosmonauti Anatolijs Solovjovs un Aleksandrs Kaleri. Rīgu atceras viens izcilākajiem mūsdienu baletdejotājiem Mihails Barišņikovs.