Bīskaps Konstantīns (Jesenskis)

Konstantīns (Emanuils Jesenskis; 1907. g. 17./30. maijā Sanktpēterburga – 1996. g. 31. maijā Blanko, Teksasā, ASV) – Krievu Aizrobežu Pareizticīgās baznīcas bīskaps.

Emanuils/Manuils Jesenskis dzimis Sanktpēterburgā inteliģentu ģimenē. Viņa tēvs strādāja cara Nikolaja II kancelejā. 1919. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Rīgu. Kad Rīgu ieņēma boļševiki, tēvu ieslodzīja cietumā un nogalināja. Uzzinot par to, Emanuila māte mira no sirdstriekas, atstājot vienpadsmitgadīgo zēnu par bāreni.

Pabeidzis skolu, Emanuils strādāja aptiekā un interesējās par medicīnu. Tomēr galu galā viņš izvēlējās garīdznieka ceļu. Ar Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera) svētību Emanuils iestājās Rīgas Garīgajā seminārā, kur viņš mācījās no 1928. līdz 1930. gadam. Pēc semināra beigšanas Emanuils iestājās Svētā Sergija Pareizticīgo Teoloģijas institūtā Parīzē.

1932. gada 3. jūlijā Emanuils kļuva par diakonu, bet no tā paša gada 10. jūlijā – par celibātu ievērojošu garīdznieku. Viņa iesvētīšanu veica metropolīts Jevlogijs (Georgijevskis, 1868–1946) Svētā Aleksandra Ņevska katedrālē Parīzē.

Emanuils ilgus gadus kalpoja pareizticīgo baznīcās Vācijā. Sākumā viņš bija Svētā Vladimira baznīcas pārziņa palīgs Berlīnē, bet 1939. gadā Svētā Alekseja baznīcas pārzinis Leipcigā. No 1938. gada Emanuils atradās Krievu Aizrobežu Pareizticīgās baznīcas (KAPB) jurisdikcijā un piedalījās KAPB koncilos, kas notika līdz Otra pasaules kara sākumam. 1939. gadā slimības dēļ Emanuils izstājās no garīdzniecības štata un dzīvoja Berlīnē, kur 1939.–1943. gadā studēja Medicīnas fakultātē. 1943.–1944. gadā viņš bija Augšāmcelšanās (Voskresenskas) katedrāles pārziņa palīgs Berlīnē. Kara beigās Emanuils pārcēlās uz Rietumvāciju. 1945.–1946. gadā viņš bija baznīcas pārzinis pārvietoto personu nometnē pie Hamburgas.

1949. gadā Emanuils izceļoja uz ASV, kur 1949.–1951. gadā ieņēma Jāņa Kristītāja baznīcas pārziņa amatu Vašingtonā. 1951.–1953. gadā viņš bija baznīcas pārzinis Trentonā, 1953.–1967. gadā – baznīcas pārzinis veco ļaužu namā Glenkovā pie Ņujorkas. No 1954. gada Emanuils bija Ziemeļamerikas eparhijas padomes loceklis.

1967. gada 4. oktobrī E. Jesenskis tika uzņemts mūka kārtā ar vārdu Konstantīns un 1967. gada 5. oktobrī iecelts par arhimandrītu. 1967. gada 10. decembrī Konstantīnu iesvētīja par Brisbenas bīskapu un Austrālijas eparhijas vikāru. No 1978. gada viņš bija Bostonas bīskaps un Ziemeļamerikas eparhijas vikārs. 1979. gadā Konstantīns tika pensionēts. 1981.–1985. gadā viņš ieņēma Ričmondas bīskapa amatu ar sēdekli Londonā un bija Lielbritānijas eparhijas pārvaldnieks. Pēc tam Konstantīns atkal devās pelnītā atpūtā.

Pēdējos dzīves gadus Konstantīns pavadīja ASV. Nebūdams garīdzniecības štatā, viņš dzīvoja kā īstens askēts – daudz gavēja, maz ēda, maz gulēja, faktiski visu laiku pavadīja lūgšanās. Pēc laikabiedru atmiņam bīskaps Konstantīns bijis ļoti emocionāls cilvēks, dievkalpojumos bieži raudājis, vienmēr palīdzējis trūkumcietējiem.

Bīskaps Konstantīns miris 1996. gada 31. maijā Blanko, Teksasā, ASV.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Нивьер А. Православные священнослужители, богословы и церковные деятели русской эмиграции в Западной и Центральной Европе. 1920-1995. Биографический справочник. М.: Русский путь, YMCA-PRESS, 2007. С. 269-270.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis