Bīskaps Konstantīns (Jesenskis)
Konstantīns (laicīgais vārds - Emanuils Jesenskis; 1907. g. 17./30. maijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1996. g. 31. maijā Blanko, Teksasas štatā, ASV) – Krievu Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs (KPBĀ) bīskaps. 1930. gadā absolvējis Rīgas pareizticīgo Garīgo semināru
Nākamais bīskaps Konstantīns (Jesenskis) ir dzimis Sanktpēterburgā inteliģentu ģimenē. Viņa tēvs – Mavrikijs (Morics) Jesenskis strādājis Krievijas ķeizara Nikolaja II kancelejā.
1919. gadā kopā ar saviem vecākiem Emanuils Jesenskis pārcēlās dzīvot uz Rīgu. Taču, kad Rīgu ieņēma lielinieki, Emanuila tēvs, Mavrikijs Jesenskis tika ieslodzīts cietumā un nogalināts. Uzzinot par to, Emanuila māte, Marta Jesenska nomira no sirdstriekas, atstājot vienpadsmitgadīgo zēnu par bāreni.
Pēc skolas absolvēšanas Emanuils Jesenskis strādāja aptiekā un nopietni interesējās par medicīnu. Taču galu galā viņš bija izvēlējies garīdznieka ceļu. Ar Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera) svētību Emanuils Jesenskis iestājās Rīgas Garīgajā seminārā, kur viņš mācījās no 1928. līdz 1930. gadam.
Pēc Rīgas Garīgā semināra absolvēšanas E. Jesenskis iestājās Svētā Sergija Pareizticīgās Teoloģijas institūtā Parīzē.
1932. gada 3. jūlijā Emanuils Jesenskis kļuva par diakonu, bet no tā paša gada 10. jūlijā – par celibātu ievērojošu priesteri. Viņa iesvētīšanu veica metropolīts Jevlogijs (Georgijevskis, 1868–1946) Svētā Ņevas Aleksandra katedrālē Parīzē.
Tēvs Emanuils Jesenskis ilgus gadus kalpojis pareizticīgo baznīcās Vācijā. Sākumā viņš bija Berlīnes Svētā Vladimira baznīcas pārziņa palīgs, bet no 1939. gada Svētā Aleksija dievnama pārzinis Leipcigā.
No 1938. gada t. Emanuils atradās Krievu Pareizticīgās Baznīcas ārzemēs (KPBĀ) jurisdikcijā un bija piedalījies KPBĀ koncilos, kas notikuši līdz Otra pasaules kara sākumam.
1939. gadā slimības dēļ t. Emanuils Jesenskis izstājās no garīdzniecības štata un dzīvoja Berlīnē, kur 1939.–1943. gadā studēja Medicīnas fakultātē. 1943.–1944. gadā viņš bija Berlīnes Kristus Augšāmcelšanās katedrāles pārziņa palīgs. Otrā pasaules kara beigās t. Emanuils pārcēlās uz Rietumvāciju. 1945.–1946. gadā viņš bija baznīcas pārzinis pārvietoto personu nometnē pie Hamburgas.
1949. gadā t. Emanuils Jesenskis izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1949.–1951. gadā t. Emanuils kalpoja par pārzini Svētā Jāņa Kristītāja baznīcā Vašingtonā. 1951.–1953. gadā viņš bija pareizticīgo dievnama pārzinis Trentonā, 1953.–1967. gadā – baznīcas pārzinis veco ļaužu namā Glenkovā pie Ņujorkas. No 1954. gada t. Emanuils Jesenskis bija Ziemeļamerikas eparhijas padomes loceklis.
1967. gada 4. oktobrī Emanuils Jesenskis tika uzņemts mūka kārtā, pieņemot vārdu Konstantīns. 1967. gada 5. oktobrī viņš tika iecelts arhimandrīta kārtā.
1967. gada 10. decembrī Konstantīns (Jesenskis) tika iesvētīts par Brisbenas bīskapu, Austrālijas eparhijas vikāru.
No 1978. gada Konstantīns (Jesenskis) bija Bostonas bīskaps, Ziemeļamerikas eparhijas vikārs. 1979. gadā Virsgans Konstantīns tika pensionēts.
1981.–1985. gadā Konstantīns (Jesenskis) - Ričmondas bīskaps (ar sēdekli Londonā), eparhijas pārvaldnieks Lielbritānijā. Pēc tam Virsgans atkal devās pelnītā atpūtā.
Pēdējos savas dzīves gadus Konstantīns (Jesenskis) pavadījis ASV. Nebūdams garīdzniecības štatā, viņš dzīvoja kā īstens askēts – daudz gavēja, maz ēda un maz gulēja, praktiski visu laiku pavadīja lūgšanās. Pēc laikabiedru atmiņām bīskaps Konstantīns bijis ļoti emocionāls cilvēks, dievkalpojumos viņš bieži raudājis, vienmēr palīdzējis trūkumcietējiem.
Bīskaps Konstantīns (Jesenskis) ir miris 1996. gada 31. maijā Blanko, Teksasas štatā, ASV.
Sergejs Coja
Informācijas avoti:
1) Нивьер А. Православные священнослужители, богословы и церковные деятели русской эмиграции в Западной и Центральной Европе. 1920–1995. Биографический справочник. М.: Русский путь, YMCA-PRESS, 2007. С. 269–270.
Tulkoja:
Arturs Žvinklis
Dzintars Ērglis
