Ernsts Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (Bīrens; 1690. g. 23. novembrī Kalnciemā muižā - 1772. g. 17./28. decembrī Jelgavas pilī) – Kurzemes muižnieks, Annas Ioanovnas favorīts, no 1737. gada – Kurzemes un Zemgales hercogs.
Ernsts Jonans Bīrons bija dzimis Kalnciemā muižā (Kalnzeem). 1718. gadā viņš sāka dienēt Kurzemes hercogienes Annas Joanovnas galmā, 18.-tā gadsimta 20.-to gadu otrajā pusē kļuva par viņas favorītu. 1730. gadā Anna Joanovna piešķīra Ernstam Johanam kambarkunga amatu. Tanī pat gadā viņš saņēma grāfa titulu no Austrijas imperatora. 18.-tā gadsimta 30.– tajos gados viņš nomainīja uzvārdu Bīrens pret Bīrons, apgalvodams, ka viņš ir Francijas hercogu Bīronu pēcnācējs.
Ernsts Johans baudīja lielu ietekmi Krievijas galmā. Annas Joanovnas atbalstīts, 1737. gadā viņš kļuva par Kurzemes hercogu. Savu hercogisti Bīrons pārvaldīja no Sanktpēterburgas.
Ķeizariene Anna Joanovna viņam par labu atteicās no Kurzemes hercogistes muižu mantotās atraitnes daļas. Būdams ietekmīgs galminieks – kambarkungs ķeizarienes galmā, Bīrons bija guvis prāvus ienākumus, pateicoties tiem viņam izdevās izpirkt aptuveni simts hercogistes muižas, kuras tika ieķīlātas pirms viņa nākšanas pie varas. Bīrona valdīšanas laikos uzlabojās valsts muižū pārvalde. Viņa valdīšanas laikos , speciālistiem no Krievijas piedaloties, tika uzbūvētas lieliskas pilis Mītavā un Rujentālē (Rundālē).
1740. gadā nomira ķeizariene Anna Joanovna, pirms savas nāves ieceļot Bīronu par mazgadīgā imperatora Joanna VI reģentu. Tomēr pēc nepilna mēneša Bīrons tika gāzts un izsūtīts sākumā uz Sibīriju, bet pēc tam uz Jaroslavļu. Pēc daudziem gadiem imperators Pēteris III atgrieza Bīronu uz Sanktpēterburgu, bet 1763. gadā Bīrons atgriezās Kurzemē un, saņemdams atbalstu no Krievijas Impērijas ķeizarienes Katrīnas Lielās, atgrieza sev varu pār Kurzemes hercogisti.
1769. gadā vecais hercogs Bīrons atteicās no sava troņa par labu dēlam. Ernsts Johans Bīrons mira 1772 . gadā.
Vēsturiskajā literatūrā sastopamas atšķirīgas atsauksmes par Bīronu. Daži vēsturnieki attēlo viņu kā kaut kādas «vāciešu» partijas Krievijā līderi, citi apgalvo, ka šāda partija vispār neeksistēja. Krievu izcilais dzejnieks Aleksandrs Puškins augsti novērtēja hercoga personību.
Aleksandrs Gurins
