Starptautiskajai situācijai Otrā pasaules kara priekšvakarā aizvien saasinoties, 1939. gada 23.augustā tika parakstīts neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS jeb Molotova – Ribentropa pakts. Saskaņā ar līguma slepenajiem pielikumiem PSRS un Vācija sadalīja interešu sfēras Eiropā. Baltijas valstis, Somija, Rietumbaltkrievija, Rietumukraina un Besarābija nonāca PSRS interešu sfērā, bet lielākā daļa Polijas – Vācijas interešu sfērā. Valstu un tautu likteņi tika lemti, tām nezinot. >>

Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām. Sākas kara sagrautās tautsaimniecības atjaunošana, kā arī atsākas sāpīgā pāreja uz sociālistisko ekonomiku. Kara gados Latvija zaudējusi gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, tāpēc pirmajos pēckara gados bija jūtams akūts darbaspēka deficīts, trūka kvalificētu kadru. >>

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija. Valsts platība – aptuveni 64,4 tūkstoši kvadrātkilometru. Latvijā ir četri etnogrāfiskie novadi – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale. Latvijas galvaspilsēta – Rīga. Valsts valoda – latviešu. Latvijas valsts pirmo reizi tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī. >>