Rīgas  Trešās savstarpējā kredīta biedrības locekļi, ap 19. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. >>

Pilsētu iedzīvotāju skaits auga, gan ieplūstot bezzemniekiem, gan darbaspēkam no citiem Krievijas reģioniem. Līdz ar to iedzīvotāju nacionālais sastāvs kļuva vēl raibāks nekā iepriekš >>

Dzelzceļa līnijas savienoja Rīgu, Liepāju un Ventspili ar Krievijas lielākajiem rūpniecības centriem.

Pēterburga – Varšava 1860; Rīga – Daugavpils 1861, Rīga – Jelgava 1868;

Rīga – Daugavpils – Orla 1868; Liepāja – Romni 1871; Ventspils – Ribinska 1901–1904. >>

1863. gada 14. jūlijā notika biedrības «Bajan» svinīga atklāšana. Dziedāšanas biedrības programmā bija krievu tautas mūzika, krievu un Eiropas opermūzika. Biedrība darbojās līdz 1940. gadam >>

Metalurģiskais uzņēmums ”Beķers un Co” bija dibināts Liepājā 1882. gadā. >>

Liepāja kā jūras osta, pateicoties saviem dabiskajiem dabas apstākļiem, pastāvējusi jau kopš seniem laikiem un latīņu rakstu avotos tā saukta par Portus Liva (Līvu osta). >>

Kopš seniem laikiem Ventspils, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un neaizsalstošajai ostai, kalpoja par tirdzniecības tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. >>

1895. gadā Krievijā lielākā vagonbūves uzņēmuma īpašnieks Oskars Freivits nodibināja akciju sabiedrību „Fenikss”.  –  Brīvības (Aleksandra) ielā 201. >>

1888. gadā Rīgā tika nodibināta krievu-franču gumijas rūpnīcu biedrības fabrika „Provodņik”. Plaši pazīstamas kļuva fabrikā izgatavotās botes un galošas, linolejs, ķirurģiskie izstrādājumi, ūdenslīdēju tērpi, rotaļlietas utt. Fabrika viena no pirmajām Eiropā sāka ražot autoriepas. >>

Tirgoņu Bobrovu ģimene.  >>