Sākumlapa > Tēmas > Personas
Viktorija Pelše

Viktorija Pelše

Viktorija Pelše (1936. g. 26. decembrī Maskavā, Krievijas PFSR)  – tēlniece.

1951. gadā Viktorija kopā ar saviem vecākiem pārcēlās uz pastāvīgo dzīvesvietu – uz Rīgu. 1954. gadā viņa absolvējusi Rīgas 13. vidusskolu, 1959. gadā – Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Elektroenerģētikas fakultāti.

Pēc studiju beigām RPI Viktorija Pelše aizbrauca uz Noriļsku, kur viņa no 1959. līdz  1960. gadam (1 gadu) strādājusi par inženieri elektriķi.

1962.-1967. gadā V. Pelše strādāja par elektrotehnikas pasniedzēju Rīgas Industriālajā politehnikumā.

Līdztekus tam, Viktorija Pelše studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļā. 1960. gados LMA strādājuši tādi atzīti tēlniecības mākslas meistari, kā Teodors Zaļkalns, Kārlis Zemdega un Emīls Melderis. Tieši E. Melderis arī bija vadījis V. Pelšes praktiskās nodarbības un diplomdarbu. Savu skolotāju vidū V. Pelše min arī tādus tēlotājmākslas meistarus, kā Kārlis Zāle, Vera Muhina, Aristīds Maijols (Francija), Aleksandrs Arhipenko (Krievija, ASV) un Džakomo Mancu (Itālija).

1967. gadā, pēc LMA absolvēšanas,  Viktorija Pelše sāka strādāt par tēlnieci mākslas un ražošanas kombinātā «Māksla», kur viņa bija strādājusi no 1968. līdz 1992. gadam.

Skulpturālo darbu profesionālajās izstādēs tēlniece piedalās kopš 1962. gada. 1972. gadā V. Pelše kļuva par Latvijas PSR Mākslinieku savienības locekli.  

Viktorijas Pelšes veidotie skulpturālie tēli atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā (4 skulpturālie darbi), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā (7 skulpt. darbi), Maskavas Tretjakova galerijā (3 skulpt. darbi), Ludviga muzejā Ķelnē (1 skulpt. darbs), kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, ASV un Krievijā.  

Aleksandrs Malnačs

Viktorijas PELŠES MONUMENTĀLIE MĀKSLAS DARBI:

1967. g. skulptūra “Leopardi” Dziesmu Svētku parkā Rīgā, betons, 2х2,5х1,5 m;

1970. g. bareljefs “Jermaks iekaro Sibīriju”(«Покорение Сибири Ермаком») Toboļskas Dzelzceļa stacijai (Krievija), varš, kalums, 1,5х15 m;

1972. g. skulptūra “Daugava” pie Rīgas Pasažieru ostas, varš, kalums, 16х5х3,5m;

1974. g. goreljefs “Vasara” PSRS Valsts apgādes pansionātam Maskavā (Krievija), šamots, 2х15 m;

1977. g. goreljefs “Piens” Krāslavas sauspiena rūpnīcai, varš, kalums, 2х8 m;

1978. g. bareljefs “Siers” Preiļu siera rūpnīcai, alumīnijs, 3х6 m;

1980. g. skulptūra “Cilvēks un kosmoss” Ostankinas Televīzijas centram Maskavā (Krievija), varš, kalums, 6х4х3,5 m (tēls atzīts par 1980. gada  labāko skulpturālo darbu);

1982. g. goreljefs “Lauvas” dzīvojamam namam Rīgā, betons, 2х6 m;

1987. g. skulptūra “Leģenda” Severobaikaļskas pilsētai (Krievija). 

PERSONĀLIZSTĀDES:

1976. g. Zinību nams, Rīga;

1976. g. Aizrobežu mākslas muzejs, Rīga;

1980. g. Ārvalstu jūrnieku kluba Izstāžu zāle, Rīga;

1987. g. izstāžu zāle “Dzintari”, Jūrmala;

1997. g. galerija  «Rīgas vīni», Rīga;

1999. g. Ivonnas Veihertes galerija, Rīga;

2000. g. galerija “Krasts”, Rīga;

2002. g. galerija “Daugava”, Rīga.

GALVENĀS KOLEKTĪVĀS IZSTĀDES LATVIJĀ:

1962. g. 5. Latvijas jauno mākslinieku darbu izstāde, Rīga;

1963. g. Republikāniskā tēlotājmākslas izstāde, Rīga;

1972. g. Skulptūru kvadriennāle “Rīga-72”, Rīga;

1976. g. Skulptūru kvadriennāle “Rīga-76”, Rīga;

1979. g. 3. mazo formu skulpturālo tēlu izstāde, Rīga;

1980. g. Skulptūru kvadriennāle “Rīga-80”, Rīga;

1982. g. 4. mazo formu skulpturālo tēlu izstāde, Rīga;

1984. g. Skulptūru kvadriennāle  “Rīga-84”, Rīga;

1986. g. Latvijas skulptūru retrospektīvā izstāde, Jūrmala;

1991.-2001. g. dalība Latvijas krievu mākslinieku izstādēs, Rīga;

1999. g., 2000. g. mazo formu skulptūru izstādes “Rīgas galerijā”, Rīga;

2001. g. izstāde Melngalvju Namā par godu Kristietības 800. gadskārtai Armenijā, Rīga;

2002. g. portretu izstāde (kopīgi ar A. Ņikitinu un A. Stepanjanu) galerijā  «Nellija» , Rīga.

AIZROBEŽU KOLEKTĪVĀS IZSTĀDES:

1978. g. Latvijas mākslas izstāde Marokā;

Latvijas tēlotājmākslas izstāde Polijā;

1980. g. Mākslas gadatirgus Art Frankfurt;

1981. g. Latvijas tēlotājmākslas izstāde Mākslinieku Namā, Maskava;

1983. g. 1. Vissavienības skulpturālo tēlu izstāde, Maskava;

1994. g. Mākslas gadatirgus Art Stokholm;

kopš 1995. gada -  dalība Latvijas mākslas izstādēs Vācijā un Spānijā.                                                                                               

Informācijas avoti:

Людмила Нукневич. «Мой собеседник, или Мост между прошлым и будущим» 4. - О Виктории Пельше, скульпторе божьей милостью

Светлана Хаенко. Виктория Пельше

Ilustrācijas tēmai