Vladimirs Gelvāns

Vladimirs Gelvāns  (1946. g. 20. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs un pedagogs.

No 1955.  līdz 1964. gadam mācījās Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, viņa pedagogi bija A. Lembergs, J. Pankrate, V. Bļinovs. No 1962. līdz 1974. gadam bija Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais operas un baleta teātra baleta trupas solists.

Kirova Operteātra (Ļeņingrada) un Valsts akadēmiskā Lielā teātra (Maskava) baleta trupas dalībnieks, piedalījies  izbraukumos ar izrādēm ārzemēs, piedalījies daudzās viesizrādēs, dejojis vadošās partijas. Viņa pirmais brauciens uz ārzemēm baleta trupā bija, kad viņam tikko kā palika 17 gadi.

Uz Latvijas Operas un baleta teātra skatuves viņš dejojis šādas lomas:  Princis (P. Čaikovska “Riekstkodis”), princis Zigfrīds (P. Čaikovska “Gulbju ezers”), princis Dezirē (P. Čaikovska “Apburtā princese”), Solists (Ā. Skultes “Horeogrāfiskā poēma”), Romeo (S. Prokofjeva “Romeo un Džuljeta”), Francs (L. Delība “Kopēlija”).  Hozē (Bizē–Ščedrina “Karmensvīta”),  Vaclavs (B. Asafjeva “Bahčisarajas strūklaka”), Alberts (Ā. Adāna “Žizele”), Antonijs (E . Lazareva “Antonijs un Kleopatra) u.c.
1974. gadā V. Gelvānu  izvirzīja Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukuma piešķiršanai – taču to viņš nepaspēja saņemt, jo emigrēja uz ārzemēm.

1975. gada jūlijā viņš saņēma ielūgumu piedalīties  Amerikas Baleta teātra (Ņujorkā) galā koncertā, kur kopā ar balerīnu Sintiju Grigoriu lieliski izpildīja  lielo padedē     baleta  “Gulbju ezers”  trešajā cēlienā. 1975.–1976. gada sezonā  Vladimirs Gelvāns bija baleta solists šajā teātrī.

V. Gelvāns bijis Berlīnes Operas un  baleta teātra (Rietumberlīne) solists. Šeit baleta iestudējumos viņš izpildījis visas galvenās vīriešu partijas. Triumfāla uzstāšanās bija galvenā loma  Valerija Panova iestudējumā “Idiots” 1978. gadā pēc D. Šostakoviča mūzikas.

1986. gadā Berlīnē V. Gelvāns atvēra savu baletskolu. Berlīnes Operas un baleta  teātrī viņš ir repetitors. Viņš uzaicina artistus, arī no Latvijas,  lai sniegtu meistarklases.
Vladimirs Gelvāns ir lielisks, vīrišķīgs  dejotājs  un jauks partneris. Baleta kritiķi vairākkārt uzsvēruši, ka viņa dejoto varoņu tēla pievilcību rada viņa paša šarms un plašais emociju diapazons.

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Советская молодежь, 1970, 13 декабря.

Dejas Pasaule, Nr. 2, 1990, 161. lpp.

Bite I. Pa drošu un pareizu ceļu.    Literatūra un Māksla, 1973, 24. martā.

Bite I.  Latvijas balets.  –  Rīga: Pētergailis, 2002, 95.–96. lpp.