Lora Ļubčenko

Lora Ļubčenko (1950. g. 5. februārī Rīgā, Latvijas PSR – 2011. g. 27. februārī Kanādā) – balerīna un klasisko deju pasniedzēja.  

1967. gadā Lora Ļubčenko absolvēja Rīgas Baleta skolu. Šeit topošā balerīna mācījās pie izciliem pedagogiem V. Bļinova un M. Sizovas.

No 1967. līdz 1972. gadam Lora Ļubčenko bija Rīgas Operetes teātra baleta soliste.  

Tomēr balerīna vēlējās dejot vadošās partijas klasiskajos baletos, tādēļ viņa aizbrauca uz Ukrainu, kur tika pieņemta Odesas Operas un baleta teātra baleta trupā. Šajā teātrī viņa uzstājās no 1972. līdz 1974. gadam.

1974. gadā Lora Ļubčenko atgriezās Dzimtenē. No 1974. līdz 1991. gadam Lora Ļubčenko bija Latvijas Operas un baleta teātra baleta trupas soliste. Teātrī viņa kļuva par vienu no vadošajām balerīnām. Operas un baleta teātrī viņa strādāja arī kā pedagoģe repetitore. 1993. gadā baletdejotāju ielūdza strādāt par pasniedzēju Rīgas Baleta skolā.  

20. gadsimta 90. gadu beigās Lora Ļubčenko pārcēlās uz Kanādu, kur strādāja par klasisko deju pasniedzēju.

Pēc baleta kritiķu viedokļa, Lora Ļubčenko bija sasniegusi nozīmīgas virsotnes baletdejas mākslā. Balerīnas popularitāte baleta mākslas cienītāju vidū pilnīgi apstiprināja šo speciālistu viedokli. Balerīna radīja dziļi pārdomātus savu varoņu tēlus. Savas radošās darbības laikā L. Ļubčenko bija izpildījusi prakstiski visas vadošās klasiskā repertuāra baleta partijas. Viņa dejoja arī mūsdienu baletos, kas tika iestudēti Rīgā.  

Baleta kritiķis Ēriks Tivums nosauca viņu par «Balerīnu ar skumjām acīm», šādi uzsverot viņas izpildītājas «rokraksta» neatkārtojamību.

Baleta partijas:

Feja, Florīna, Aurora (P. Čaikovska baletā «Apburtā princese», 1975., 1979. g.);  Mirta, Žizele  (Ā. Adāna baletā «Žizele», 1975.g.);  Kitrija (L. Minkusa baletā „Dons Kihots”, 1975., 1982. g.);  Odete-Odīlija (P. Čaikovska baletā „Gulbju ezers”, 1976. g.); Gajanē (А. Hačaturjana baletā «Gajanē», 1976. g.); Līze (L. Herolda baletā «Veltīgā piesardība» - fran. „La Fille mal gardee”, 1978. g.); Esmeralda (C. Punī baletā «Parīzes Dievmātes katedrāle», 1978. g.); Kristīne (J. Karlsona baletā «Ugunī», 1979. g.); Soliste (R. Paula «Vitrāžas», 1979. g.); Soliste ( F. Šopēna «Šopeniānā», 1981. g.); Kleopatra (J. Lazareva baletā «Antonijs un Kleopatra», 1981. g.); Kolumbīne (R. Šūmaņa baletā „Karnevāls”, 1981. g.);  Valentīna (А. Ešpaja baletā «Angara», 1981. g.);  Džuljeta (S. Prokofjeva baletā «Romeo un Džuljeta», 1982. g.); Soliste (V. A. Mocarta «Divertismentā», 1983. g.);  Nurida (F. Amirova baletā «Tūkstoš un viena nakts», 1985. g.); Žizele (Ā. Аdāna baletā «Žizele», 1985. g.);

baleta miniatūras : E. Īgenberga «Etīde» (kopā ar Aleksandru Rumjancevu, 1976. g.); I. Kalniņš «Pūt, vējiņi!» (kopā ar Genādiju Gorbaņovu, 1977. g.); K. Sensāns «Mirstošais gulbis» (1981. g.); O. Barskova „Lēdijas Makbetas monologs” (1983. g.) un citas.

Apbalvojumi un goda nosaukumi:

Vissavienības baletdejotāju konkursa Maskavā laureāte (pirmā vieta un zelta medaļa) (1976. g.);

3. starptautiskā baletdejotāju konkursa Maskavā diplomante «par labāko klasisko duetu» (Ļubčenko-Gorbaņovs) (1977. g.);

Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1978. g.).

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Ē. Tivums. Balerīna spožumā un ēnā // „Māksla”. 1989, Nr. 4.;

Любченко, Лора. Италия и Кипр через призму балета (Itālija un Kipra caur baleta prizmu):  „Ригас балсс” – 1979. – 30 авг.