Bijusī Rīgas-Orlas dzelzceļa pārvaldes ēka
Bijušās Rīgas–Orlas dzelzceļa pārvaldes ēka tika uzbūvēta 1913. gadā. 1920.–30. gados līdzās Latvijas Dzelzceļa pārvaldei daļu ēkas aizņēma Latvijas Mākslas akadēmija. Pēc Otrā pasaules kara ēka nonāca Baltijas dzelzceļa pārvaldes jurisdikcijā. Pašlaik šajā ēkā atrodas LR Satiksmes ministrija.
Rīgā, Emīlijas Benjamiņas ielā 3
Ēkas pašreizējais veidols. Foto autors – A. Bedenko
Rīgas-Orlas dzelzceļa pārvaldes ēka uzcelta 1913. gadā un arhitektoniski tā ir neoklasicisma stila paraugs. Tās būvniecības vieta netika izvēlēta nejauši. Pirms Pirmā pasaules kara Rīgas dzelzceļa stacijas fasāde bija pavērsta pret Gogoļa ielu (tā šī iela tika nosaukta 1902. gadā, kopš 2024. gada –Emīlijas Benjamiņas iela – red.). Rīgas dzelzceļa stacijas priekšā atradās laukums, uz kura vairāki tramvaja maršruti veidojuši loku, arī ormaņu rati ar tajos iejūgtiem zirgiem tika novietoti tieši tur. Rīgas-Orlas dzelzceļa pārvaldes ēka tika būvēta tieši tā, lai tās fasāde būtu pavērsta pret šo laukumu.
Atšķirībā no jūgendstila, neoklasicisma stils nepretendēja uz arhitektūras jauninājumiem un, izstrādājot projektus, arhitekti nepievērsās nestandarta risinājumu meklējumiem. Šis arhitektūras stils bija parādījies 20. gadsimta sākumā kā jūgendstila dekoratīvā pārsātinājuma antitēze. Tas balstījās uz klasikas paraugiem un orderu sistēmu, ievērojot klasiskās proporcijas. Neoklasicisma stilā kolonnas un pilastri, piloni un frontoni tika izmantoti kā rotājumi. Šajā daudz “solidākā” un respektablākā stilā arī tika uzcelta ēka, kurā tolaik atradās reģiona lielākā dzelzceļa uzņēmuma — “Rīgas-Orlas dzelzceļa” valde.
Rīgas-Orlas dzelzceļš kontrolējis dzelzceļa līnijas, kas šķērsoja Vidzemes, Vitebskas, Kurzemes, Kauņas, Mogiļevas, Smoļenskas un Orlas guberņu teritorijas, un savienoja Krievijas impērijas centrālos reģionus ar Baltijas jūras ostām – Rīgu un Liepāju.
1858.–1861. gadā tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija Rīga–Dinaburga (Dvinska, tagad –Daugavpils), pēc tam 1866. gadā tika uzbūvēti šādi posmi: Dinaburga–Vitebska, Vitebska–Orla (1868. g.); Torņakalns–Muravjova (Smoļenskas guberņā) (1873. g.), Zasulauks–Tukums (1877. g.), Vitebska–Žlobina (1902. g.). Par dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1894. gads, kad tika apvienoti Rīgas–Dvinskas/ Daugavpils, Dvinskas/ Daugavpils-Vitebskas un Orlas-Vitebskas dzelzceļi, un tika izveidota pārvalde Rīgā. Kopš 1913. gada dzelzceļa trases garums bija 1546,7 kilometri, tai skaitā 783,3 kilometri – divvirzienu. Šajā dzelzceļa maģistrālē tika veikti apjomīgi graudu kravu un koka būvmateriālu eksporta pārvadājumi. Ritošais sastāvs ietvēris 515 lokomotīves, 13864 kravas vagonus un 819 pasažieru vagonus.
Vidzemes guberņas teritorijā Rīgas-Orlas dzelzceļam piederēja darbnīcas, gulšņu impregnēšanas rūpnīca, lielas noliktavas Rīgā un Dvinskā/ Daugavpilī. Cita starpā šis dzelzceļš nodrošinājis darba vietas ievērojamai reģiona iedzīvotāju daļai. Pateicoties Rīgas-Orlas dzelzceļam, veiksmīgi darbojies šāds 20. gadsimta sākuma Rīgas rūpniecības gigants kā “Russobalt” (Krievu–Baltijas vagonu rūpnīca). Dzelzceļš veicinājis Rīgas, Lībavas/ Liepājas un Vindavas/ Ventspils ostu ritmisko darbību, veicot tranzīta pārvadājumus starp Rietumeiropas valstīm un Krievijas impērijas centrālajām guberņām.
Trīs gadus vēlāk, 1897. gadā, pa Rīgas–Orlas dzelzceļu tika pārvadāti gandrīz 4,5 miljoni pasažieru, gandrīz 40 tonnas ātrgaitas preču (ieskaitot bagāžu) un aptuveni 5000 tonnas zema ātruma kravu.
Pēc 1918. gada daļa dzelzceļa līniju nonāca Padomju Krievijas Sakaru tautas komisariāta jurisdikcijā, otra daļa – Lietuvai. Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas Dzelzceļa pārvaldei nebija vajadzīgas tik lielas platības, tāpēc daļa no ēkas telpām tika nodota Mākslas Akadēmijas rīcībā. Padomju režīma laikposmā šeit atradās Baltijas dzelzceļa pārvalde.
Pašlaik šajā ēkā atrodas Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” dienesti, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un vairākas citas iestādes.
Oļegs Puhļaks
Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710–2010). – Рига, 2010.
Informācijas avoti:
1. Государственный архив Орловской области. Управление Риго-Орловской железной дороги. ф. 75, 7348 д., 1885–1917 гг.
2. Краткий исторический очерк объединения и эксплуатации Риго-Орловской железной дороги. 1861–1911. – Рига. 1911.
3. Е.А. Борисова, Г. Ю. Стернин. Русский неоклассицизм. – Москва, 2002. 288. lpp.
