Olga Bokšanska
Olga Bokšanska (meitasvārds – Ņurenberga; 1891. g. 9. decembrī Tērbatā, Krievijas impērijā – 1948. g. 12. maijā, Maskava, Krievijas PFSR) – teātra darbiniece, strādāja Maskavas Dailes teātrī par Vladimira Ņemiroviča-Dančenko sekretāri.
Olga ir dzimusi Tērbatā (patlaban – Tartu) pedagoga un žurnālista Sergeja Ņurenberga ģimenē. Drīzumā S. Ņurenbergs kopā ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Rīgu, saņemdams aicinājumu strādāt laikrakstā «Rižskij vestņik».
Olga Bokšanska ir Jeļenas Bulgakovas vecākā māsa. Jeļena Bulgakova kļuva par sava vīra Mihaila Bulgakova spilgtākā romāna «Meistars un Margarita» galvenās varones prototipu.
Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir sastopama šāda Olgas Ņurenbergas iziešanas pie vīra versija: 1912. gadā, kā tiek apgalvots, viņas jaunāko māsu Jeļenu bija bildinājis virsnieks Bokšanskis, bet jauniņā Jeļena bija pierunājusi viņu pievērst uzmanību vecākai māsai, un virsnieks apprecējās ar Olgu.
Pirmā pasaules kara laikā Olga Bokšanska kopā ar vecākiem un māsu evakuējās uz Maskavu.
Sergeja Ņurenberga ģimenē allaž tika cienīta teātra māksla. Ģimenes galva, dzīvodams Rīgā, ne tikai bija viens no 1. Krievu maksas tautas bibliotēkas dibinātājiem un Krievu izglītošanas biedrības līdzdibinātājs un aktīvists (šīs biedrības dāmu komitejā aktīvi darbojās Olgas māte – Aleksandra Ņurenberga), bet viņš arī sniedza palīdzību Krievu drāmas teātrim. Olgas jaunākā māsa Jeļena pēc gadu desmitiem vēstulē brālim rakstīs, ka viņas dzīvesbiedram, izcilajam krievu rakstniekam Mihailam Bulgakovam «..ļoti patika klausīties manus stāstus par bērnību, par mūsu ģimeni.»
Nokļūdamas Maskavā un iepriekšminētās aizraušanās ar teātra mākslu pamudinātas, abas māsas devās iekārtoties darbā slavenajā Maskavas Akadēmiskajā Dailes teātrī (МХАТ). Iekārtoties darbā šajā teātrī izdevās tikai Olgai. Viņa kļuva par direkcijas sekretāri, bet kopš 1919. gada — par teātra direktora un mākslinieciskā vadītāja Vladimira Ņemiroviča-Dančenko personisko sekretāri. Viņas pakalpojumus, stenogrāfējot tekstus, izmantoja arī pasaulslavenais režisors Konstantīns Staņislavskis, kas bija nodiktējis viņai savas grāmatas „Mana dzīve mākslā” («Моя жизнь в искусстве») tekstu; šo grāmatu bija paredzēts izdot Amerikā (tas notika, kad 1922.-1924. gadā teātra trupa bija ārzemju viesizrādēs). Olga Bokšanska sagatavoja virkni vērtīgu publikāciju Maskavas Akadēmiskā Dailes teātra gadagrāmatai un atstāja plašu epistolāro mantojumu, kurā tika atspoguļota teātra iekšējā dzīve 20. gadsimta 20.-40. gados.
Olgas māsa, Jeļena Ņurenberga apprecējās ar slaveno rakstnieku un dramaturgu Mihailu Bulgakovu; rakstnieks atveidoja viņu Margaritas tēlā savā spilgtākajā romānā «Meistars un Margarita». Paradokss, bet daudz agrāk par jaunāko māsu Olga Bokšanska kļuva par M. Bulgakova daiļdarbu kādas varones prototipu [Olgu var atpazīt „Teātra romāna” («Театральный роман») Goropeckas tēlā]. Lieta tada, ka, strādādama teātrī, Olga Bokšanska bija iepazinusies ar dramaturgu M. Bulgakovu – vēl tad, kad viņas māsa un rakstnieks nebija pazīstami. Olga Bokšanska ar rakstāmmašīnu pārrakstīja slavenās lugas „Turbinu dienas” («Дни Турбиных») tekstu. Kādu reizi, kad V. Ņemirovičs-Dančenko dienesta darījumos bija aizbraucis uz Ameriku, Olga Bokšanska uzrakstīja viņam vēstuli, kurā sūdzējās, ka priekšnieka prombūtnē viņu «visu nedēļu neliek mierā direktori», pieprasa, lai viņa pārstāj palīdzēt M. Bulgakovam un pievēršas darbam Akadēmiskā Dailes teātra direkcijā.
1940. gadā, pēc V. Ņemiroviča-Dančenko, kas tolaik bija Staļina prēmiju komitejas priekšsēdētājs, uzstājīgā lūguma, Olga Bokšanska tika iecelta par šīs komitejas sekretāri.
Olga Bokšanska atstāja pēc sevis plašu epistolāro mantojumu, kas atspoguļo Maskavas Akadēmiskā Dailes teātra iekšējās dzīves kolīzijas 1920.–1940. gados.
Olga Bokšanska mirusi Maskavā 1948. gada 12. maijā.
Jeļena Bulgakova atveda māsas pīšļus uz Rīgu un apglabāja blakus tēvam – Sergejam Nurenbergam Pokrova kapos.
Aleksandrs Gurins
Māte – Aleksandra Ņurenberga (dzimusi Gorska, 1864–1956) 20. gadsimta trīsdesmitajos gados bija Rīgas Krievu izglītības biedrības Dāmu komitejas valdes locekle.
Tēvs – Sergejs Ņurenbergs (1864-1933) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks, ierēdnis.
Brāļi un māsa:
Aleksandrs Ņurenbergs (1890–1964) – arhitekts, viens no 1937. gada Parīzes starptautiskās izstādes Baltijas paviljona projekta autoriem. Līdz Otrajam pasaules karam dzīvoja galvenokārt Igaunijā. Repatriējās uz Vāciju, kur dzīvoja līdz mūža beigām.
Jeļena (1893–1970) – rakstnieka Mihaila Bulgakova sieva.
Konstantīns Ņurenbergs (1895–?) – jūrnieks. Iekšlietu tautas komisariāta orgāni arestēja 1941. gada 11. februārī. Viņu apsūdzēja, ka, strādādams uz jūras kuģiem, jūrnieku vidē veicis pretpadomju aģitāciju. 1941. gada 4. jūnijā Baltijas īpašā kara apgabala Kara tribunāls piesprieda viņam 15 gadus brīvības atņemšanu un uz pieciem gadiem atņemt politiskās tiesības. Par Konstantīna Ņurenberga turpmāko likteni nav ziņu. – LVA, 1986. f., 1. apr., 4853. lieta.
Ilustrācijas tēmai
