Jūras virsnieku saieta nams Liepājas Karostā
Jūras virsnieku saieta nams Liepājas Karostā
Liepāja, Atmodas bulvārī (Karostas ielā) 9
Jūras virsnieku saieti jeb sapulces ir sena tradīcija, kas radusies Krievijas kara flotē 18. gadsimta beigās. Virsnieku saietu (jeb sapulču) nami radušies vietās, kur dzīvojis liels skaits virsnieku, parasti – kara flotes bāzēs. Šādu namu uzdevums bija organizēt brīvlaiku, saliedēt komandieru sastāvu, veicināt izglītošanu, nostiprināt morāli un ieaudzināt cieņu pret tradīcijām. Saskaņā ar noteikumiem, virsnieku saieta sastāvā varēja iestāties ikviens, “.. kuram bija dižciltīga izcelsme, pieklājīga audzināšana, militārā vai civilā ierēdņa pakāpe, kā arī sabiedrības cieņu pelnījusi persona.”
No 1912. gada februāra Baltijas flotes virsnieku saieti sāka darboties pēc vienotiem statūtiem, kurus apstiprinājis Krievijas impērijas jūras ministrs Ivans Grigorovičs (1853-1930). Saskaņā ar Statūtiem, bija jāpievērš īpaša uzmanība flotes virsnieku profesionālās sagatavotības paaugstināšanai. Šajā nolūkā tika rīkotas lekcijas, izplatīti kara flotes jaunumi. Svarīga loma bija bibliotēkām, kur virsniekiem bija iespēja paplašināt savu redzesloku, paaugstināt izglītības līmeni, vadīt nodarbības un kolektīvi apspriest profesionālos jautājumus. Šeit bija visdažādāko zinību jomu literatūra, bet pirmām kārtām – kara jūras un periodiskie izdevumi, arī ārzemju preses izdevumi.
Šajos saietos virsnieku ģimenēm tika rīkotas balles, labdarības vakari un pusdienas – tas viss veicinājis nepiespiestu biedrisku attiecību nodibināšanu starp kolēģiem. Jūras virsnieku saietiem uzmanību pievērsa cara ģimenes locekļi. Viņi atbalstīja sapulces materiāli, piedalījās to darbībā.
Visiem bez izņēmuma Jūras virsnieku saieta locekļiem un viesiem obligāta bija Statūtu noteikumu izpilde. Pārkāpēji tika aicināti uz tuvāko Padomes sēdi, kurai bija pilnvaras aizliegt apmeklēt saietu uz noteiktu laiku vai izslēgt no saieta locekļu sastāva vainīgo. Tā kā daudziem virsniekiem saiets bija “māja krastā”, kur jūras virsnieks pavadīja praktiski visu no dienesta brīvo laiku, šāds sods bija ļoti bargs un pielīdzināms izslēgšanai no virsnieku biedrības.
Libavas/ Liepājas Jūras virsnieku saieta nams tika celts 1898.–1907. gadā kā cariskās Krievijas kara flotes virsnieku sapulču un saviesīgo pasākumu vieta pēc Sanktpēterburgas ārpilsētas piļu parauga. Jūras virsnieku saieta nams Imperatora Aleksandra III Jūras karostā oficiāli tika atklāts 1907. gadā. Ēka ir krievu jūgendstila (jeb moderna) arhitektūras paraugs ar eklektikas elementiem. Projekta autors ir poļu izcelsmes krievu jūgenda arhitekts Stefans Gaļenzovskis (1863- pēc 1921) no Pēterburgas.
Ēka ir celta pakava veidā, atbilstoši baroka laika pilīm raksturīgajam plānojumam. Galvenā fasāde ar vasaras balkonu ir vērsta pret jūru. Arhitekts S. Gaļenzovskis ēkas jumtam bija izvēlējies līdz šim neparastu materiālu – profilētas presēta tērauda garenloksnes. Celtnes dienvidu daļā atrodas liela terase ar kolonnām un balkonu. Fasāžu rotājumu papildina kolonnas, bagātīgi veidoti plastiskie dekori ar krievu ieroču slavas motīviem un jūgendstila elementiem. Celtnes kompozīciju nobeidz liels sfērisks kupols, kas pārsedz Balto (centrālo) zāli. Kādreiz virs kupola karoga mastā plīvojis Libavas Jūras virsnieku saieta karogs. Tas bijis baltā krāsā, ar zilu vertikālu krustu, armijas karogu labajā augšējā ceturtdaļā un zilu enkuru kreisajā apakšējā ceturtdaļā. Enkura abās pusēs bija Jūras virsnieku saieta nosaukuma sākumburti.
Galvenās ēkas apdarē cokolstāva līmenī ir lietots Somijas granīts. Abās pusēs platajām ārējām granīta kāpnēm kādreiz bija novietotas akmens vāzes. Pagalma izejas kāpnes tika veidotas no Igaunijas pelēkā dolomīta, kas atgādina marmoru. Ap ēku bija izveidots parks ar strūklakām, kas ierīkots pēc Versaļas parka parauga, un vairākas palīgēkas.
Ēkas interjera apdarei tika izmantots pelēkais granīts un Somijas marmors. Iekšējās kāpnes veidotas no Igaunijas dolomīta. Interjera apdari veidojis franču tēlnieks Šarls de Granžs, kurš ar saviem palīgiem strādājis šeit 1904.-1906. gadā. Iekštelpu apdares pasūtījumā bija paredzēts: vestibilu, centrālo kāpņu, centrālās zāles un vienas viesistabas apdari veidot Ludviķa XVI stilā, bet otras viesistabas, bufetes un ēdamzāles apdari – a` la` modern stilā.
Jūras virsnieku saieta nama pirmajā stāvā atradās bibliotēka, otrajā stāvā – Baltā (centrālā) zāle, uz kuru veda krāšņas, no Krimas marmora veidotas centrālās kāpnes. To meistars ir itāļu izcelsmes akmeņkalis Ernsts Verneti no Odesas. Viesistabu sienu un griestu krāsojumi bija atšķirīgi – pa labi no Baltās zāles esošajā tas bija jūraszils, un šī “Zilā” viesistaba bija domāta kā dāmu apartamenti, bet blakus mazajai zālei esošajā “Zaļajā” viesistabā dominējuši zaļie toņi un tā bija paredzēta virsnieku smēķētavai un biljardam. Baltā (centrālā) zāle ar orķestra balkonu tika izmantota ballēm, lekcijām, dienesta sanāksmēm.
Jūras virsnieku saieta namā bija darbojusies unikāla apkures sistēma – pa speciālām šahtām no pagrabstāvā uzsildītiem ūdens rezervuāriem siltais gaiss cirkulēja visās ēkas telpās. Celtnes ārējā un iekšējā arhitektūra, tās novietojums un arhitektoniskā kompleksa raksturs to ierindo visizcilāko Liepājas un Latvijas sabiedrisko ēku un nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma grupā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada pavasarī uz Krieviju - Maskavu un Pēterpili (patlaban – Sanktpēterburga) – tika evakuēta Virsnieku saieta nama milzīgā jūras karšu un grāmatu bibliotēka, lustras, mēbeles un vīna pagraba saturs, kā arī Libavas Karostas arhīvs.
Latvijas brīvvalsts laikā šajā namā atradās Sarkanā Krusta kaulu tuberkulozes sanatorija, bet padomju okupācijas laikos - kara hospitālis.
1994. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēmusi no Liepājas pašvaldības. 2009. gadā bijušajam Jūras virsnieku saieta namam, kas ilgstoši atradies avārijas stāvoklī, par Aizsardzības ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem tika nomainīts jumts un daudzas konstrukcijas. Ēkā tika veikti prioritārie restaurācijas darbi, kopumā tajos ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu. 2019. gadā tika pabeigti Rietumu fasādes atjaunošanas darbi. Patlaban šajā ēkā saimnieko Latvijas NBS Jūras spēki, un šeit ir ierīkots arī Jūras spēku vēstures muzejs.
Oļegs Puhļaks
Papildināts tulkojums no krievu valodas
Skat.: Прибалтийские русские: история в памятниках культуры (1710 -2010). – Рига, 2010.
Jūras virsnieku saieta nams Libavā/ Liepājā. Arhīva foto.
Informācijas avoti:
- В. П. Масягин. Морские офицерские собрания Балтийского Флота. – Журнал «Армия и флот». № 3. 2003.
- Р. В. Кондратенко. Военный порт императора Александра III в Либаве. – Исторический альманах «Цитадель». № 1(6). 1998.
Kā arī tika izmantoti dažu citu Interneta resursu materiāli.
