Mihails Barišņikovs

Mihails Barišņikovs (1948. g. 27. janvārī Rīgā, Latvijas PSR) – izcils baletdejotājs un horeogrāfs.

Mihails Barišņikovs ir dzimis Rīgā padomju armijas virsnieka ģimenē. No 1958. līdz 1964. gadam viņš mācījās Rīgas Horeogrāfijas skolā pie lieliskiem pedagogiem Jura Kaprāļa un Valentīna Bļinova, kuri palīdzēja topošajam baletdejotājam apgūt savas nākamās profesijas stabilus pamatus. Tālāk M. Barišņikovs turpināja mācības Ļeņingradas (patlaban – Sanktpēterburgas) Horeogrāfijas skolā. Šeit viņš mācījās baleta klasē pie slavenā pedagoga Aleksandra Puškina. Baletskolu M. Barišņikovs absolvēja 1967. gadā.

Pēc Horeogrāfijas skolas absolvēšanas M. Barišņikovs kļuva Sanktpēterburgas Marijas (Мариинский) teātra (tolaik – Ļeņingradas S. Kirova Operas un baleta teātra) solists. Šeit viņš uzstājās no 1967. līdz 1974. gadam. M. Barišņikovs izpildīja klasiskā repertuāra baleta partijas, to vidū Bazils («Dons Kihots», 1969. g.), princis Dezirē («Apburtā princese», 1970. g.). Baletdejotājs pievērsās arī mūsdienu horeogrāfijai, viņš kļuva par pirmo Hamleta baleta partijas izpildītāju (Konstantīna Sergejeva horeogrāfija, 1970. g.).

1969. gadā Mihails Barišņikovs guva uzvaru Pirmajā Maskavas starptautiskajā baletdejotāju konkursā un kļuva ļoti populārs gan savā valstī, gan ārzemēs. Aizrobežu baleta speciālisti pievērsa pastiprinātu uzmanību M. Barišņikova dejotājmākslai. Visiem atmiņā palika viņa veiktais lēciens-lidojums, izplešot abas kājas taisnajā špagatā. Šis baletdejotāja lēciens izsauca īpašu publikas sajūsmu.

Kad 1974. gadā Ļeņingradas Operas un baleta teātra baleta trupas sastāvā M. Barišņikovs piedalījās viesizrādēs Kanādā, viņš nolēma vairs neatgriezties uz Padomju Savienību. Baletdejotājs lūdza politisko patvērumu un to saņēma.

1974. gadā Mihails Barišņikovs kļuva par Kanādas Nacionālā baleta solistu. Tajā pat gadā baletdejotājs tika ielūgts uzstāties Amerikas Baleta teātrī (АВТ), kurā viņš nostrādāja 4 gadus. Pēc tam, vienas 1978.-1979. gada sezonas laikā, viņš bija Ņujorkas Pilsētas baleta (New York City Ballet) solists. 1980. gadā M. Barišņikovs atgriezās АВТ, bet jau teātra mākslinieciskā vadītāja statusā, vienlaikus turpinādams dejot.

Kopš 1990. gada, 12 gadu laikā, kopīgi ar Marku Morisu M. Barišņikovs vadīja baleta trupu „White Oak Dance Project”. Viņš uzstājās arī daudzos citos teātros, kopā ar dažādām baleta trupām. 2005. gadā baletdejotājs un horeogrāfs nodibināja „Mihaila Barišņikova mākslas centru” («Центр искусств Михаила Барышникова»).

Mihaila Barišņikova radošo interešu loks ir ārkārtīgi plašs, tas neaprobežojas ar baleta jautājumiem vien. Savas radošās karjeras laikā viņš piedalījās kinofilmās, teātra uzvedumos.

M. Barišņikovs ir viens no izcilākajiem mūsu laikmeta baletdejotājiem. Dejojot viņš apbur skatītājus ar savu artistismu un spīdošu dejas tehniku. Jau jaunības dienās viņš aizrautīgi strādāja ne tikai klasiskā repertuāra ietvaros, bet arī ar lielu interesi un degsmi veltīja sevi mūsdienu horeogrāfijai. Tā, Ļeņingradā tie bija Natālijas Kasatkinas un Vladimira Vasiļova («Hamlets», 1971. g.) un Mai-Ester Murdmaa («Pazudušais dēls», 1973. g.) novatoriskie darbi horeogrāfijas jomā, kā arī citi. Brieduma gados M. Barišņikovs dejoja mūsdienu izcilo horeogrāfu Rolāna Petī, Morisa Bežāra un citu baleta iestudējumos. Baletdejotājs daudz uzstājās arī Dž. Balančina iestudējumos. M. Barišņikovs dievināja Džordžu Balančinu, savukārt Dž. Balančins uzskatīja M. Barišņikovu par lielisku baletdejotāju un šo savu viedokli viņš bieži bija paudis publiski. Viens no viņu kopīgajiem spožākajiem darbiem ir balets «Pazudušais dēls» (Sergeja Prokofjeva mūzika).

Ļeņingradā M. Barišņikovs bija lieliskās balerīnas Natālijas Makarovas skatuves partneris. ASV daudzu gadu laikā viņš dejoja kopā ar baletdejotāju Gelsi Kirklandi, tādā veidā izveidojās spīdošs baletdejotāju pāris Dž. Kirklande-M. Barišņikovs. Baletdejotāju pāra visveiksmīgākais iestudējums bija «Riekstkodis» M. Barišņikova horeogrāfiskajā versijā. Vēlāk tika uzņemta arī šī iestudējuma televīzijas versija.

Mihails Barišņikovs deva lielu ieguldījumu Amerikas horeogrāfijas mākslā un ietekmēja tās attīstību, pateicoties savai augsta līmeņa izpildītāja mākslai.

2017. gada 26. aprīlī Latvijas Republikas Saeima piešķīra Mihailam Barišņikovam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Viesizrādes Rīgā:

1973 – L. Minkusa baletā «Dons Kihots»;

1997 – kopā ar baleta trupu «White Oak Dance Project».

Apbalvojumi un goda nosaukumi:

1966 – starptautiskā baletdejotāju konkursa Varnā laureāts;

1969 – Maskavas starptautiskā baletdejotāju konkursa laureāts;

1973 – KPFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks;

2000 – Amerikas Nacionālās mākslas medaļa.

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Undīne Adamaite. Barišņikovs iejutīsies aktiera ādā. – Diena, 2011, 24. aug., 19. lpp. ;