Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs)

Aleksandrs (Kudrjašovs; 1939. g. 3. oktobrī Daugavpils aprinķa Aglonas pagastā, Latvijas Republikā) – Rīgas un visas Latvijas Metropolīts.

Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (laicīgais vārds – Aleksandrs Kudrjašovs) ir dzimis 1939. gada 3. oktobrī Aglonas pagastā, Latgalē – zaļo pakalnu un zilo ezeru zemē. Latgales nelielajās pilsētās un sādžās atrodas liels skaits dievnamu – pareizticīgo, vecticībnieku, katoļu. Šā novada ļaudīm allaž bija raksturīga dziļa reliģiozitāte, mīlestība pret Baznīcu, viņi vienmēr cienīgi atzīmēja Baznīcas svētkus, ar pietāti izturējās pret Baznīcas ganiem.

Tieši no savas bērnības – no ģimenes, no dzimtās sādžas Grāveri, kuru grezno Svētā Erceņģeļa Mihaila baznīca, Virsgans Aleksandrs arī bija mantojis skaidru, tīru ticību, sirdstieksmi piedalīties Pareizticīgās Baznīcas dievkalpojumos, noslieci uz lūgšanām vientulībā svēto ikonu priekšā, cieņu un iecietīgu attieksmi pret cilvēkiem.

Abi viņa vectēvi – tēva tēvs Georgijs un mātes tēvs Mihails – jaunības gados strādāja Sanktpēterburgā, nodzīvojot Krievijas impērijas galvaspilsētā dažus gadus. Pirms Pirmā pasaules kara vectēvs Mihails atgriezās Dzimtenē. Šeit viņš apprecējās, viņam izveidojās kupla ģimene, piederēja zeļoša stabila saimniecība Krāslavas apriņķa Pozdņakovas sādžā. Agrākos laikos Latgale ietilpa Vitebskas guberņas sastāvā. 1920. gadā, kad lielie zemes īpašnieki izceļoja no Latvijas, vectēvs Mihails iegādājās viensētu ar 22 hektāriem zemes, saņemdams aizdevumu no Valsts bankas. Viensēta saucās Belaja gļina (tulkojumā – „baltie māli”). Tieši tur ieguva baltos mālus, kas kalpoja par izejvielu Rīgas Kuzņecovu porcelāna un fajansa fabrikai.

Nākamā Virsgana ģimenes locekļi bija dievticīgi, tikumīgi, čakli un strādīgi ļaudis. Tajos laikos cilvēki ne tikai daudz strādāja, bet arī daudz lūdzās. Vēl zēns būdams, dzirdot baznīcas zvanu skaņas, nākamais Virsgans atstājis novārtā visas bērnības rotaļas un devās uz dievnamu.

Aleksandra Kudrjašova jaunības gadi tika pavadīti Daugavpilī. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš iestājās Daugavpils Pedagoģijas institūta Filoloģijas fakultatē.

Pirmā Aleksandra Kudrjašova darba vieta bija Biķernieku krievu skola Krievošejevas sādžā. Par skolotāju viņam nācās strādāt gan krievu, gan latviešu skolās. Viņa dzīvē tas bija laiks, kad notika interesantas un nozīmīgas tikšanās: iepazīšanās ar pazīstamo Latgales ikonu gleznotāju Jevgeņiju Ivanovu un ar vecticībnieku ikonu gleznotāju Maksimu Belogrudovu, kā arī iepazīšanās ar talantīgo zinātnieku, krievu kultūras mantojuma un senkrievu rakstu vācēju Ivanu Zavoloko; un ar apbrīnojamu priesteri t. Georgiju Tailovu.

Savā sirdī Aleksandrs Kudrjašovs allaž loloja sapni kļūt par pareizticīgo priesteri. Šo ticīgā skolotāja sapni atbalstīja gudrais un garīgi pieredzējušais Virsgans – Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Leonīds (Poļakovs), kurš labi pazinis Aleksandru Kudrjašovu un pratis saskatīt viņā ne tikai nākamo garīdznieku, bet arī savu vistuvāko palīgu. Paklausībā saņemdams gudrā Virsgana Leonīda (Poļakova) svētību, nākamais Virsgans Aleksandrs devās uz Urāliem, kur Permā tika iesvētīts par priesteri.

Pēc dažiem svētkalpošanas Urālos gadiem, tēvs Aleksandrs atgriezās Rīgā un izpildīja paklausību, būdams iecelts par Valmieras baznīcas apriņķa prāvestu (jeb blagočinniju – speciāls garīgais amats, kas paredzēts, lai uzraudzītu kārtību un tikumību kādā noteiktā Baznīcas apriņķī). Būdams Rīgas eparhijas Eparhiālās padomes loceklis un Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis, t. Aleksandrs pievērsās izdevējdarbībai. Virsgans Leonīds (Poļakovs) sagaidījis viņu Rīgā ar tēvišķu mīlestību un gādājis par to, lai t. Aleksandrs Kudrjašovs tiktu iecelts vikārā bīskapa kārtā.

1989. gada 23. jūlijā Maskavas Dieva Parādīšanās Patriarha katedrālē Arhibīskapu Koncils iecēlis arhimandrītu Aleksandru (Kudrjašovu) par Daugavpils bīskapu – Rīgas Metropolijas vikāru. Viņam tika uzticēti visi Daugavpils un Latgales dievnami.

Rīgā bīskaps Aleksandrs (Kudrjašovs) uzsāka garīgo kalpošanu Svētā Jāņa Priekšteča baznīcā, kas atrodas Maskavas forštatē. Bīskapa gādība veicināja to, ka šeit tika atvērta pirmā svētdienas skola. Sākās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) garīgā atdzimšana.

1990. gada 22. aprīlī Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles kupoli no jauna tika vainagoti ar krustiem. Krustu uzstādīšanas pamatslogs gūlās uz bīskapa Aleksandra pleciem. Šie krusti tika atjaunoti par pirmā Kristus Piedzimšanas katedrāles labdara Vladimira Feldmaņa ziedotajiem līdzekļiem.

1990. gada 8. septembrī Dieva mierā aizgājis Metropolīts Leonīds (Poļakovs). Pēc viņa nāves vikārais bīskaps pārņema eparhijas pārvaldi, 1990. gada 27. oktobrī bīskaps Aleksandrs (Kudrjašovs) oficiāli kļuva par Latvijas 21. valdošo arhijereju.

1991. gada 5. jūlijā norisinājies vissvarīgākais notikums: Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai tika atdots tās galvenais dievnams – Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle. Ļoti smagos apstākļos LPB atjaunoja trīs Latvijas lielākos dievnamus: Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, Liepājas Svētā Nikolaja Jūras katedrāli un Jelgavas Svēto Simeona un Annas katedrāli, kā arī senatnīgo Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteri. Tika atjaunoti vai uzbūvēti arī daudzi citi dievnami.

1992. gada 11. augustā tika pieņemts lēmums par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas autonomiju un nosaukuma atjaunošanu. Tā paša gada 29. decembrī notika vēsturisks Koncils, kurā tika pasludināts Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Aleksija II (Ridigera) Tomoss par LPB autonomiju un pašpārvaldi, kā arī pieņemti Baznīcas Statūti, kas tika reģistrēti LR Tieslietu ministrijā. Mūsu Pareizticīgā Baznīca tika reģistrēta kā autonoma Baznīca ar pašpārvaldi, vienlaikus saglabājot kanoniskās saites ar Maskavas Patriarhātu.

1994. gada februārī Virsgans Aleksandrs (Kudrjašovs) tika iesvētīts arhibīskapa garīgajā kārtā, kas nozīmēja viņa nopelnu atzīšanu, nostiprinot Pareizticīgās Baznīcas stāvokli Latvijā.

Ar arhibīskapa Aleksandra (Kudrjašova) svētību atdzima un pārtapa par garīgās izglītības centru Rīgas Garīgais seminārs, kura rektors ir Virsgans Aleksandrs. 1997. gadā ar Virsgana svētību Latvijā sāka izdot LPB kristīgo laikrakstu “Vīnogulāja stīga” (kriev.: «Виноградная лоза»).

1998. gada vasarā tika atjaunota sena Rīgas tradīcija – veikt Krusta gājienu no Rīgas uz Kristus Apskaidrošanās Tuksnesi Valgundē, nesot godināmo Vissvētās Dievmātes ikonu “Patiesi Pienākas”. Tika izveidots LPB preses dienests.

Pavisam neilgā laikposmā Latvijā atdzima garīgās izglītības sistēma, kas ietvēra sevī svētdienas skolas baznīcu paspārnē, kristietības pamatu pasniegšanu vispārizglītojošās skolās, parādījās pareizticīgās literatūras bibliotēkas. Tika izveidoti kursi skolotājiem, īstenota pieaugušo katehizācija, atklātas bērnu vasaras nometnes, rīkotas tradicionālās konferences “Baznīca, ģimene un skola”. Bērnu audzināšana kristietības garā ir vislielākā Virsgana Aleksandra rūpe!

Par pagājušo gadu visnozīmīgāko notikumu kļuva Svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera) kanonizācija 2001. gada 24. septembrī. Svētmoceklis Jānis kļuva par pirmo Latvijas svēto. 2003. gadā tika atklātas Svētmocekļa Jāņa svētās relikvijas un pārnestas uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli. Šis notikums patiesi kļuva par visas Latvijas tautas svinību dienu!

2002. gada februārī LPB Virsgans Aleksandrs (Kudrjašovs) tika iecelts Metropolīta garīgajā kārtā. Kopš šā brīža Latvijas Pareizticīgā Baznīca oficiāli bija ieguvusi Metropolijas rangu!

Ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību Latvijas Republikā tika sagaidītas daudzas Kristīgā pasaulē godinātās svētās relikvijas:

– Debesu Valdnieces Vissvētās Dievmātes Tihvinas brīnumdarošā ikona.

– Svēto mocekļu Elizabetes un mūķenes Varvaras svētās relikvijas.

– Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra svētās relikvijas.

2006. gadā ar Virsgana svētību tika dibināti LPB apbalvojumi – ordenis un medaļa, kas nosaukti Svētā Rīgas Jāņa vārdā.

2008. gadā Latvijas pareizticīgie ļaudis ar pateicības lūgšanām sagaidīja Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā svētās relikvijas un sengaidīto Vissvētās Dievmātes Jakobštates brīnumdarošo ikonu. Šādu svētlietu atnešana Latvijā vienmēr ir īpaši nozīmīgi garīgi svētki visiem ticīgajiem.

Jau 20 gadus uzticīgi kalpodams Baznīcai, Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) ikstundu un ikmirkli ar savu darbību pierāda, ka viņa dvēseles rūpes visnotaļ pieder viņam uzticētajai kristiešu draudzei un Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, kurai viņš nenogurdams veltī visus savus spēkus un sirdsdegsmi.

Virsgana Metropolīta Aleksandra biogrāfija tika sastādīta, pamatojoties uz šādiem informācijas avotiem:

Autors: Aleksandrs, Daugavpils Bīskaps. – „Metropolīts Aleksandrs. Virsgana dzīves šķautnes” ("Митрополит Александр. Грани Архипастырской жизни"). – Rīga, 2009.;

2010. gada Pareizticīgās Baznīcas kalendārs (Православный церковный календарь, 2010) raksts „Virsgana jubileja” ("Юбилей Архипастыря").

Александр, Митрополит Рижский и всея Латвии. Храм св. Архистратига Михаила в селе Граверы